Taizemē viss ir pārsteidzošs – vide, krāsas, smaržas, garšas, kontrasti un arī fantastiskā attieksme pret tūristiem, vietējiem iedzīvotājiem citam pret citu.
Taizemē viss ir pārsteidzošs – vide, krāsas, smaržas, garšas, kontrasti un arī fantastiskā attieksme pret tūristiem, vietējiem iedzīvotājiem citam pret citu.
Tūrisma firma “Impro”, kuras pakalpojumus izmantoja Māra Zaumane, šim ceļojumam devusi nosaukumu – “Smaidu zeme Taizeme”. Patiesi, apgalvojums atbilst īstenībai, apstiprina codiete.
Apbrīno iecietību
“Mūsu grupu Bangkokas lidostā sagaidīja smaidoša gide. Viņa katram tūristam pasniedza košu orhideju virkni. Ikviena satikšanās sākās ar laipnu sveicienu, ko pavadīja īpašs žests – pie krūtīm kopā saliktas plaukstas,” tā par šī gada martā Taizemē pavadīto laiku teic codiete Māra Zaumane.
Nepilnās desmit dienās viņa paguvusi ievērot tajiešu iecietību, lēnprātību un pacietību. Viņasprāt, zemē, kur līdzās ir milzīga bagātība un nabadzība, padomāts arī par trūcīgākajiem ļaudīm, lai viņi gūtu sirdsmieru. Slavenajā Vatpo templī pie gulošā Budas var ierasties ar savu rīsu trauciņu vai riekšavu, ziedu virtenīti un pretī saņemt īpašas monētas. Ar tām nav iespējams gādāt pirkumus, bet gan izmantot ziedojumos. Un templī gandrīz nepārtraukti saklausāms, kā skan ziedoklī mestās monētas. Budas tēla apmēri ir iespaidīgi – tas ir 46 metrus garš un 15 metru augsts.
Tūriste jutusies pārsteigta, kā gids viņus mierinājis – nevajagot uztraukties par vilcienu kavējumu. Tas pagaidīs, tiešām tā arī bijis. Daudzas sīkas sadzīves situācijas, kurās Eiropā un Latvijā pierasts saspringt, Taizemē nemaz nejūt, viss atrisinās rāmi. Droši vien tā ir budisma reliģijas ietekme.
Ceļotājai ļoti paticis, kā visur, kur dzīvo taji, tiek gādāts par mājas gariņu. Neviena mītne bez tā nav iedomājama, katra diena sākas, pievēršoties gariņam, rotājot viņam atvēlēto vietu ar ziediem vai ēdienu.
Ananass smaržo brīnišķīgi
Codiete uzsver, ka viņa pirms jebkura ceļojuma cenšas iepriekš daudzmaz iepazīt izvēlēto zemi. Žurnālos tiek meklētas publikācijas par eksotiskiem augiem, lai kaut cik orientētos arī florā. Taizeme pārspēja visu līdz šim redzēto un arī baudīto, atzīst M. Zaumane. Kaltēts durians atvests mājās. Taizemes viesnīcās izliktas norādes – ieeja aizliegta ar durianiem un suņiem. Māra bija lasījusi šī augļa raksturojumu: smaržo kā elle, gards kā paradīze. Tagad viņa teic: “Neesmu bijusi ne paradīzē, ne ellē, nezinu, kā ir tur. Taču durians smird kā tualete un garšo kā ļoti salda krējuma konfekte.” Auglis ir jāatver, un tad atklājas tā īpašības. Tādējādi kāds nepacietīgs tūrists sabojājis viesnīcas ledusskapi. Savukārt pamelo auglis atgādina arbūza un greipfrūta kombināciju, tā svars ir no trīs līdz pieciem kilogramiem. Taizemē baudītā ananasa garša nav salīdzināma ar Latvijā pirktiem augļiem. Māra mielojusies ar bambusu dzinumiem un citiem eksotiskiem labumiem.
Taizemes subtropu un tropu klimats nodrošina lieliskus apstākļus veģetācijai. Daudz krāšņu puķu Māra redzēja pirmo reizi. Īpašā albumiņā ir kaltēti ziedi, kas tomēr zaudējuši košumu.
Māra ņem rokās divus īpatnējus suvenīrus un demonstrē to skanējumu. Viens ir smalkāks, otrs – rupjāks. Tā sadzirdamas cikādes, kas džungļus piepilda ar savu nepārtraukto “dziedājumu”.
Zilonis virzās uz džungļiem
Ceļotāja nav spējusi atteikties no kārdinājuma pārvietoties ziloņa mugurā. “Rāpāmies augšup pa kāpnītēm, kas līdzīgas sastatnēm, uz kurām laukos novieto piena kannas. Ziloņa mugurā ir divi sēdeklīši, kuros lielāka auguma dāmai nav tik viegli iespraukties. Milzu dzīvnieku vada pusaugu zēns. Un maršruts nav tikai pa gludu ceļu. Kādā stāvā vietā šķita, noriposim no ziloņa platās muguras. Sagadījās, ka ceļvedis devās palīgā kolēģiem atvēsināt lielos dzīvniekus. Un tā divatā palikām pelēkā milža mugurā. Bija jau sacīts, ka jāsit pa labo vai kreiso ausi vai starp ausīm, lai dzīvnieks mainītu virzienu. Skatāmies, ka zilonis virzās džungļos iekšā, bet mēs neko nespējam darīt… To īstajā laikā pamanīja pavadonis un nesēju novirzīja, kur vajadzīgs. Protams, mums līdzi bija cienasts, jo par darbu zilonis vēlējās kaut ko iebaudīt, paceldams snuķi pārmaiņus gar vienu vai otru sānu un gaidīdams banānus vai citus augļus,” stāsta Māra.
Tikai daži Latvijas grupas dalībnieki iedrošinājās piedalīties ziloņu šovā. Tajā milzīgie dzīvnieki kāpj pāri zemē gulošiem tūristiem, uzliek vienu kāju uz cilvēka vēdera. Ar snuķi dāmas tiek skūpstītas, un tas nokļūst arī zem krekla. Kungus šajās atrakcijās arī gaida pārsteigumi – kaut kas līdzīgs erotiskai masāžai intīmā zonā… Un to spēj… zilonis. Milzu dzīvnieki spēlē basketbolu un glezno. Viņu zīmētas krāsu bildes tūristi pērk un ved mājās kā suvenīrus. Ja zilonim kāds dod naudu, tas ar snuķi to nekļūdīgi ieliek pavadoņa kabatā. Toties banānus un citas ēdmaņas izmanto maltītei.
***
Māra Zaumane neslēpj, ka vēlēšanās nokļūt Taizemē bijusi ilgstoša un neapslāpējama. Vajadzējis izšķirties – iegādāties jaunāku automašīnu vai doties dārgajā ceļojumā. “Izvēlējos otro un tiešām nemaz to nenožēloju, kaut arī iztērēju tūkstoš latu,” rezumē Māra.
***
Fakti
– Taizemes platība līdzinās Francijas teritorijai;
– 60 miljoni iedzīvotāju, no tiem 80 procenti taju, kā arī ķīnieši, malaji, aptuveni 20 atšķirīgas kalnu iedzīvotāju ciltis;
– galvaspilsēta Bangkoka;
– valsts iekārta – konstitucionāla monarhija, tauta īpaši godā karali;
– laiku skaita: pēc budistu kalendāra Taizemē pašlaik ir 2547. gads, pēc musulmaņu – 1425. gads.
