Rajona avīzei ilgajos darba gados vienmēr bijuši un ir palīgi – ārštata autori. Viņu rakstītais, zīmētais un fotografētais bagātina saturu un arī lappušu vizuālo veidolu.
Rajona avīzei ilgajos darba gados vienmēr bijuši un ir palīgi – ārštata autori. Viņu rakstītais, zīmētais un fotografētais bagātina saturu un arī lappušu vizuālo veidolu.
Lieliski palīgi
Interesanti, ka vairāki redakcijas darbinieki vispirms līdzdarbojušies laikraksta veidošanā, pēc kuras sākušās pastāvīgas darba gaitas. Daudziem saikne ar laikrakstu turpinājusies pat gadu desmitiem. Ilggadēju kopsoli ar redakciju bija radis nu jau mūžībā aizgājušais baušķenieks Normunds Pūķis, kurš gan labi rakstīja, gan gādāja fotogrāfijas. Tā precizitāte, ar kādu viņš devās veikt uzdevumu Bauskas slimnīcā, iemūžinot māmiņas un jaundzimušos bērniņus, bija apbrīnojama. Katru nedēļu – noteiktā dienā, stundā un minūtē. To joprojām atceras vai visas dzemdību nodaļas darbinieces.
Normunds, vasarās palīdzot atvaļinājuma laikā, žurnālistiem nemēdza glaimot, tieši izsacījās par problēmām, ko neesam pamanījuši. Nevēlos kādu izcelt vai slavēt, taču N. Pūķa paaudzei ir raksturīga tā apziņa, kas žurnālistikas ārēji brīvajā, bet iekšēji reglamentētajā un precīzajā ikdienā ir ļoti svarīga, – MAN tas jāizdara. Normunds neatteicās izpildīt kādu uzdevumu, kaut arī pāris reižu atzinās, ka juties ļoti slikti. Bet mēs to nemanījām. Mēs, kas strādājam diendienā redakcijā, varam paļauties uz palīgiem. Un tas ir lieliski.
Maina “galviņu”
Avīzes veidošanas poligrāfiskās iespējas ļoti mainījušās, par to jau esam stāstījuši lasītājiem. Centieni veidot tīkamas lappuses kādreiz bija iespējami ar grafiskiem elementiem. Bija zīmētas rubrikas un lappušu nosaukumi. Tagadējais Rundāles pils muzeja restaurators Vilnis Līdaka 70. gados bieži apmeklēja redakciju. Nodzeltējušos avīžu komplektos atrodams daudz viņa zīmējumu. Tajā laikā neviens neiedomājās kaut ko mainīt laikraksta nosaukumu vizuālajā noformējumā. Taču Vilnis bija izpētījis, ka “galviņa” varētu būt izteiksmīgāka, to pavisam nedaudz pielabojot. Māksliniekam izdevās pārliecināt redakcijas darbiniekus.
Arī baušķenieks Guntars Krūzmētra, kurš savulaik strādāja par Bauskas kinoteātra mākslinieku noformētāju, zīmējis daudz rubriku.
Tāpat kā visās jomās, plašsaziņas līdzekļu noformēšanā ir savas tendences un pat mode. Taču ir kāda nianse, kas laikrakstus atdzīvina – karikatūras, oriģinālzīmējumi. Pēdējos gados tas kļuvis par Laimoņa Šulca “monopolu”, par ko esam viņam pateicīgi. Ar šiem elementiem Bauskas rajona laikrakstam piemīt savi akcenti.
Reiz bija preses grupas
Jaunajai paaudzei tāds jēdziens kā preses grupa droši vien neko neizsaka. Savulaik pēc Latvijas Komunistiskās partijas (LKP) Centrālās Komitejas preses sektora rekomendācijām bija jāveido šādas grupas. Tajās obligāti vajadzēja būt kādam LKP rajona komitejas darbiniekam, rajona lauksaimniecības speciālistam un, protams, žurnālistam. Tāds samākslots modelis ar plānotiem kopīgiem izbraukumiem redakcijas darbiniekus brīžiem kaitināja, jo preses grupām bija jādarbojas pēc grafika un jāatspoguļo noteikta tematika. Tika ieviesta pat īpaša rubrika – “Rajona preses grupas bloknots”.
Dažādo tēmas
Kā zināms, mākslīgiem nodibinājumiem nav ilgs mūžs. Visa jēgu noteic personības, un daža preses grupa tās formālo saturu pārvērta draudzīgā sadarbībā. 80. gados tika organizēti īpaši sarīkojumi, kuros rezumēja rajona preses grupas un vietējo preses grupu darbu. Tā sauktajās preses ballēs labi jutās visi.
Vai gan īpaši jāskaidro, ka neviens žurnālists nespēj būt viszinis un rakstīt par jebkuru tēmu. Arī tādēļ redakcijai ir svarīgi piesaistīt konkrētu jomu pārzinošus speciālistus.
Šķiet, “Bauskas Dzīves” cītīgi lasītāji ievēro, kādi autori redakcijai palīdz piepildīt lappuses, kuru skaits salīdzinājumā ar pagājušā gadsimta 90. gadiem ir trīskāršojies. Par rajona vēstures tēmām no laikrakstā ievietotām publikācijām atsevišķu krājumu varētu izveidot Bauskas novadpētniecības un mākslas muzeja darbinieki Raitis Ābelnieks un Aigars Urtāns. Jāteic gan, ka abi turpina to, ko savulaik darījuši viņu iepriekšējās paaudzes muzejnieki. Publikāciju tematika gan ir mainījusies.
Daudz interesantu mūsu rajona iedzīvotāju ir iepazinusi Lelde Jaudzema, katras piektdienas numuram rakstot par jubilāriem. Arī lappuse “Tavs auto” ir viņas pārziņā. Katrā trešdienas numurā lasāmās publikācijas par pašvaldību aktualitātēm un Iecavas dzīves norisēm sagatavo Andra Citoviča. Regulāri sadarbojamies ar R. Ievu, kura pārzina juridiskās tēmas un bez priekšā teikšanas zina, kad redakcijai jāiesniedz raksts.
Paldies šiem un it visiem mūsu palīgiem! Reizi gadā SIA “Bauskas Dzīve” vadība rīko tikšanos aktīvākajiem ārštata autoriem un redakcijas bijušajiem darbiniekiem. Tie ir apcerīgi brīži par mūsu kopējo darbu, par laiku, par mums pašiem.
