Ārstu atzinums, ka bērns ir vājdzirdīgs vai nedzirdīgs, vecākiem vienmēr ir liels psiholoģisks trieciens.
Ārstu atzinums, ka bērns ir vājdzirdīgs vai nedzirdīgs, vecākiem vienmēr ir liels psiholoģisks trieciens.
Citi turpina neatlaidīgas konsultācijas ar ārstu, pacietīgi un neatslābstoši strādā bērna attīstības labā. Daži cenšas no problēmas aizbēgt, ignorē to. No vecāku rīcības ir atkarīga mazuļa turpmākā dzīve.
Kas liecina, ka bērnam ir dzirdes traucējumi un kā vecākiem vajadzētu rīkoties, pamanot kādas no šīm pazīmēm, skaidro Sandra Kušķe, Latvijas Bērnu dzirdes centra vadītāja.
Nereaģē uz mātes balsi
Pirmās pazīmes ir pamanāmas tā saucamo riska faktoru veidā, ko iespējams atklāt grūtniecības laikā. Ārsts pārbaudes laikā var konstatēt, ka auglim trūkst skābekļa, tas ir viens no dzirdes traucējumu riska faktoriem. Šādi bērni pēc piedzimšanas rūpīgi jāpārbauda.
Aizdomas par sliktu dzirdi rada jaundzimušā nereaģēšana uz mātes balsi. To viņš spēj saklausīt jau no grūtniecības 21. nedēļas. Tā ir pirmā skaņa, ko bērns atpazīst, un reaģē ar smaidīšanu, acu mirkšķināšanu, rociņu, kājiņu kustībām. Tas liecina, ka bērna dzirdes funkcija ir saglabāta, un parasti satraukumam nav pamata.
Vēlākais brīdis, kad tiek konstatēti dzirdes traucējumi, ir laiks, kad mazulim jāsāk runāt, taču tas nenotiek. Ja bērns dzird slikti, viņa runā var nebūt kādas atsevišķas skaņas.
Par dzirdes traucējumiem var liecināt arī fakts, ka bērna valoda ir skopa – viņš atbild tikai ar “jā”, “nē”, “gribu”, “negribu”, “nezinu” un nerunā plašos teikumos.
Jāpārbauda agrāk
Šādu bērnu vecākiem vispirms ir jāvēršas pie sava ģimenes ārsta, kas izrakstīs nosūtījumu uz dzirdes pārbaudi, piemēram, Latvijas Bērnu dzirdes centrā. Ārsti noteiks, kāda ir dzirdes traucējumu pakāpe, un sniegs nepieciešamo palīdzību.
Ja tas notiek agrāk, ir lielākas iespējas bērnam palīdzēt. Pēc operācijas mazs bērns ar kohleāro implantu varēs dzirdēt un iemācīsies runāt.
Vājdzirdīgs bērns var lietot dzirdes aparātu. Nedzirdīga bērna vecāki var iemācīties zīmju (žestu) valodu. Tā tomēr attīsta vārdu krājumu un izteikšanās spējas, kas ir ļoti noderīgas vēlāk, mācoties verbālo valodu.
Līdzīgi zīdainim
Vecāki bērnam var ļoti daudz palīdzēt valodas apguvē. Tuviniekiem jābūt ļoti pacietīgiem mācīšanā, atkārtošanā. Saņemot dzirdes aparātu, vājdzirdīgs bērns saklausa tikpat, cik jaundzimušais. Zīdainis pirmās skaņas sāk izpaust 6 – 9 mēnešu vecumā. Apmēram tikpat ilgs laiks paies, kamēr vājdzirdīgs bērns sāks atdarināt, atpazīt skaņas.
Pēc ilgstoša treniņa bērns sāk saprast, ka vārds “mamma” apzīmē cilvēku, kas viņam ir blakus, un mēģina šo vārdu izteikt. Bērna sacītais ir bieži jālabo, lai viņš iemācītos vārdus izteikt pareizi, jo sākumā tas ir grūti dzirdes defekta dēļ.
Bez nožēlas
Tas, kāda būs vājdzirdīga bērna nākotne, ir atkarīgs no dzirdes zuduma pakāpes. Nedzirdīgs bērns ar vai bez dzirdes aparāta nevar iemācīties runāt, savukārt vājdzirdīgi bērni ar dzirdes aparātu var dzirdēt un runāt ļoti labi.
Tomēr bērna panākumi galvenokārt ir atkarīgi no viņa un vecāku gribasspēka un vēlēšanās, un, protams, dzirdes zuduma pakāpes. Ir piemēri, kas apliecina, ka nedzirdīgs cilvēks studē, piesaka sevi darba tirgū un atrod nodarbošanos.
Svarīgi ir saprast, ka vājdzirdīgi un nedzirdīgi cilvēki ir tādi paši kā citi sabiedrības locekļi, vienīgi viņu dzirdes spējas ir pavājinātas vai to nav. Savukārt viņu roku plastika un vizuālā uztvere ir apbrīnojama. Tāpēc nav pamata viņus uzlūkot ar nožēlu.
***
Uzziņai
– Valsts ir iegādājusies 18 kohleāros implantus. Tos operācijas laikā ievieto nedzirdīgiem mazuļiem vidusausī, lai viņi spētu dzirdēt. Šo operāciju var veikt līdz 3 gadu vecumam, jo tas ir periods, kad bērns mācās runāt.
– Implantus gaida 33 mazuļi, Veselības ministrija izveidojusi ārstu konsiliju, kas izvērtēs, kuriem bērniem veikt operāciju.
– Vidēji gadā rindā pēc implanta tiek pieteikti 15 mazuļi.
– Par operāciju veikšanu noslēgts līgums ar Stradiņa slimnīcu un Bērnu klīnisko universitātes slimnīcu.
– Izveidota sabiedriskā organizācija “Latvijas bērnu ar dzirdes traucējumiem vecāku un draugu asociācija”. Tās adrese: Rīga, Pērnavas iela 51-4, LV-1009, telefons 7845672.
Veselības ministrijas sniegta informācija