Un reizēm tik dziļi ieduras krūtīs nolemtības dzelonīt’s.
Un reizēm tik dziļi ieduras krūtīs
Nolemtības dzelonīt”s
Es nezinu šeit savu vietu
Ietu citur ja vien tu mani
Nepiesietu
Tu pieskaries manam plecam
Un man jau nemaz nesāpētu
Ja tu man šoreizīt
Noticētu
***
Manam eņģelim nav spārnu
Un šķiet ka tā ir labāk
– Man vieglāk viņu sargāt
Un sirdī glabāt –
Viņu uzturēt nav dārgi
Mēs dzīvojam kā sanāk
– Vienu dienu mazāk
Citu nakti ilgāk –
Viņš arī nemaisās pa kājām
– Nerunā lieku –
Ziemās šķūrē sniegu
Bet rudeņos pītos grozos
Pārnes mājās prieku
***
Vēl viens grāviens debesīs
– Mani tur sauc –
Ar lielām pauzēm
Starp katru vārdu
– Debešķīgs ir tikai mākonis
balts –
Mans beigupunkts tavs sākums
Šeit jūtams
Spēcīgu vārdu maigums
Jebkuras beigas
Ir kaut kā jauna
Sākums