Kāds klusi klauvēja pie loga.
Kāds klusi klauvēja pie loga.
Varbūt, ka zīlīte,
bet varbūt Dieva roka?
Kāds dziļi sirdī ierunājās klusi.
Varbūt, ka egoisms,
varbūt, ka sirdsapziņa moka?
Es sveci iededzu un lūgsnai
kļauju plaukstas,
Dievs atver sirdī kādas slēgtas
durvis,
un piedzimst cerības un
piedošanas burvis!
MELĀNIJA
