Tuvojas 25. marts, kad pagājis 50 gadu kopš latviešu tautas lielās un arī lielākās izsūtīšanas uz Sibīrijas plašumiem.
Tuvojas 25. marts, kad pagājis 50 gadu kopš latviešu tautas lielās un arī lielākās izsūtīšanas uz Sibīrijas plašumiem. Kā šo dienu atcerēties Bauskā – par to ceturtdien, 25. februārī, sprieda pilsētas Domes deputāti Inta Baltgalve un Jānis Matisons kopā ar sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem.
Visi aicinātie nebija ieradušies, tādējādi sarunās iesaistījās tikai politiski represēto kluba «Rēta» priekšsēdētājs Vasilijs Smolijs un Bauskas novadpētniecības un mākslas muzeja darbinieks Raitis Ābelnieks, kurš pārstāvēja «Tēvzemei un brīvībai»/LNNK.
Vienojās Bauskā visus uz piemiņas sarīkojumu aicināt svētdien, 21. martā. Tas tādēļ, lai interesentiem būtu iespēja 25. martā apmeklēt pasākumus Rīgā. Paredzēts vietējo pašdarbības kopu («Jandāls», «Mārcēni», Tautas teātra aktieri) koncerts, kam top īpašs scenārijs.
Šajā koordinācijas sanāksmē tika runāts par patriotisko audzināšanu arī citā aspektā. «Mēs joprojām par maz darām jauniešu militāri patriotiskajā audzināšanā un Latvijas armijas prestiža celšanā. Atzīšos, es kā domniece pat nezinu, cik baušķenieku dien Latvijas armijā, kuri atgriezušies no tās. Nesen apmeklēju Valsts militārā dienesta Bauskas nodaļas ēku, tikos ar vadītāju Andi Ārentu. Viņiem telpas joprojām tādas kā pirms 25 gadiem «sarkanais stūrītis», Aizsardzības ministrijai neesot naudas telpu remontam. Bet šī pati ēka, tās izskats jau pazemo ikvienu, kuram tur jāienāk.
Gribētos aicināt pašvaldības ziedot šim remontam, vajadzētu rīkot jauniešiem tikšanās ar armijā dienējušajiem un vairāk vērības veltīt šai tēmai. Visur pasaulē ciena savu karavīru, mēs Latvijā viņu tikai pazemojam,» savus apsvērumus izteica I. Baltgalve. Klātesošie tam piekrita. R. Ābelnieks arī ierosināja, ka viņš, piemēram, varētu jauniešiem stāstīt par Latvijas pirmās brīvvalsts armijas likumiem un tikumiem.
