Cik daudz salauztu likteņu, posta un nelaimju dažās dienās cilvēkiem nodarīja komunistiskais režīms!
Cik daudz salauztu likteņu, posta un nelaimju dažās dienās cilvēkiem nodarīja komunistiskais režīms! Ar dziļām sāpēm un cieņu tauta piemin bojā gājušos, ar cerību sirdī par taisnības augšāmcelšanos dzīvo tie, kam liktenis bija lēmis atgriezties dzimtenē.
Piemiņas diena ir arī atgādinājums nākamajām paaudzēm, ka komunistiskā ideoloģija, kas balstījās uz varu un asinīm, Eiropā vēl nav nosodīta.
Represēto tiesības un vēlmes pauž Latvijas Politiski represēto apvienība (LPRA), atgādinot tās valdībai un Saeimai. LPRA vērsusies Labklājības ministrijā ar lūgumu atjaunot to sociālās rehabilitācijas nodrošināšanu politiski represētām personām, kam 2004. gadā ir atcelts finansējums.
Labklājības ministres D. Staķes atbilde ir izvairīga un nenoteikta, ar piebildi, ka šī jautājuma risināšana jāiekļauj likuma grozījumos, lai politiski represētie varētu saņemt kompensāciju naudā par atsavināto zemi un citu mantu, dzēšot piešķirtos īpašuma kompensācijas sertifikātus no valsts pamatbudžeta. Diemžēl Saeima šo priekšlikumu noraidīja.
Ir panākts labojums, ka par noziedzīgu atzīstama komunistiskā un nacistiskā ideoloģija. Likumā “Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu” komisija atbalstīja represēto ierosinājumu dalībnieku loku paplašināt. Šis statuss piešķirts personām, kuras par politisko darbību padomju varas gados tika nepamatoti ievietotas psihiatriskajās slimnīcās. Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija neatbalstīja politiski represēto personu loka paplašināšanu, kā to vēlējās opozīcijas kreiso spēku frakciju deputāti.
Latvijas PRA valde pieņēmusi rezolūciju “Par Latvijas Republikas okupācijas rezultātā PSKP vadībā izdarītajiem kara noziegumiem, noziegumiem pret cilvēci un mieru”. LPRA, pamatojoties uz 1948. gada ANO Konvenciju par genocīda noziegumu nepieļaušanu un sodīšanu par tiem, ņemot vērā Vācijas un PSRS 1939. gada paktu un tā slepenos protokolus, kā arī atsaucoties uz Latvijas Republikas Saeimas Deklarāciju 1996. gadā “Par Latvijas Republikas okupāciju”, kas pieņemta 1992. gadā,
– atzīst, ka Vācijas Nacionālsociālistiskās partijas vadībā izdarītie kara noziegumi, noziegumi pret cilvēci un mieru ir izvērtēti, nosodīti un vainīgie saņēmuši pelnīto sodu;
– uzskata, ka Latvijas Republikas okupācijas laikā no bijušās PSRS puses komunistiskās partijas vadībā izdarītos kara noziegumus, noziegumus pret cilvēci un mieru kompetentās starptautiskās organizācijas nav izvērtējušas un nosodījušas;
– aicina kompetentās starptautiskās organizācijas un to pakļautībā esošās struktūras atzīt, izvērtēt un nosodīt Latvijas Republikas okupācijas laikā izdarītos kara noziegumus, noziegumus pret cilvēci un mieru.
***
Uzziņai
1949. gada traģisko notikumu atceres sarīkojumu norise
– Rīgā 25. martā plkst. 12.40 sāksies represēto gājiens no Okupācijas muzeja uz Brīvības pieminekli, kur pēc godasardzes maiņas un valsts himnas atskaņošanas paredzēta Valsts prezidentes uzruna un ziedu nolikšana pie pieminekļa.
Piemiņas brīdī vēl aicināti piedalīties Saeimas priekšsēdētāja I. Ūdre un ārzemju diplomātisko dienestu pārstāvji. Tiks nolasīts Latvijas PRA Aicinājums.
– Bauskas tautas namā 25. martā plkst. 17 notiks komunistisko represiju atceres dienai veltīts koncerts, ko sagatavojuši Bauskas 1. vidusskolas audzēkņi.
