Iecavas katoļu draudze pirms diviem gadiem sāka jaunas baznīcas celtniecību. Tikmēr dievkalpojumi notiek pielāgotā lūgšanu namā, kas atjaunots un iekārtots pašu spēkiem.
Iecavas katoļu draudze pirms diviem gadiem sāka jaunas baznīcas celtniecību. Tikmēr dievkalpojumi notiek pielāgotā lūgšanu namā, kas atjaunots un iekārtots pašu spēkiem.
Iesaistīts pieredzējis celtnieks
Jaunbūve atrodas baznīcai piederošā teritorijā netālu no Iecavas vidusskolas. Īpašumu draudze atpirka no privātpersonas, zemesgabala platība ir viens hektārs. Jelgavas diecēzes bīskaps Antons Justs gādā par līdzekļu piesaistīšanu celtniecībai, uzturot sakarus ar ziedotājiem ārvalstīs.
Baznīcas pamatus 2003. gadā uzbūvēja uzņēmums “Bauskas celtnieks”. Darbu nākamo posmu turpina firma “MPS”. Sakrālās celtnes projekta autors ir arhitekts Aleksandrs Paklons, celtniecības tehnisko uzraudzību veic pensionārs Vitālijs Circenis – Iecavas katoļu draudzes loceklis. Viņš ir pieredzējis celtniecības speciālists, kura vadībā savulaik uzbūvēta bijusī Iecavas putnu fabrika (pašlaik – akciju sabiedrība “Balticovo”).
Vitālijs Circenis ir strādājis arī par Jelgavas rajona Emburgas luterāņu baznīcas celtniecības darbu vadītāju. Viņš atzīst: “Baznīcu nav tik vienkārši uzbūvēt kā dzīvojamo māju, jo celtniecība ir saistīta ar ēkas īpašo specifiku. Pērn Iecavas katoļu dievnamam sākām mūrēt sienas. Šogad paredzēts ēku dabūt zem jumta, bet jau tagad jāsāk nopietni domāt par iekšējo apdari. Jelgavas diecēze mums solīja interjera konsultanta palīdzību. Ja vien būs nauda, tad nekādi sarežģījumi celtniecības procesā nevarētu rasties. Arī Emburgas baznīcu cēlām divus gadus.”
Arī zem klajas debess
Lai gan celtniecību bija paredzēts atsākt šī gada 1. martā, ieilgušās ziemas dēļ tā kavēsies. Tehniskais uzraugs ir pārliecināts, ka firmas “MPS” meistari ir gana pieredzējuši, tāpēc strādā kvalitatīvi un ātri.
Līdzenumā, kur pašlaik top jaunais objekts, dievkalpojumi ir notikuši arī zem klajas debess. Ar draudzes aktīvāko locekļu atbalstu teritorijā iekārtots Krusta ceļš, ko iezīmē 14 pieturas, simboliski atainojot Kristus moku ceļu uz Golgātas kalnu. Baznīcas svētkos šeit notiek procesijas.
Iecavas draudzē kalpo Bauskas katoļu dekāns Pēteris Skredeļs. Pēc draudzes izveidošanas 90. gadu vidū katoļiem ilgstoši nebija savas mājvietas. Sākumā dievkalpojumi tika rīkoti mājās, vēlāk – Iecavas kultūras namā, līdz draudzes locekļi nolēma izveidot nelielu lūgšanu namu. Priestera Pētera Skredeļa ieceri atbalstīja vairāki labvēļi no Bauskas un Iecavas. Uzņēmējs Boļeslavs Marinsks uzdāvināja nestandarta logus, Nikolajs Dzenis – dēlīšus ārsienu apšuvumam. Kopīgi tika prātots, kā nodrošināt strāvas piegādi un malkas apkuri.
Uzticamie atslēgu glabātāji
No ārpuses lūgšanu nams izskatās gaužām necils, taču, ienākot iekšā, skatienam atklājas miniatūra baznīca, kas iekārtota saskaņā ar visiem konfesijas standartiem. Tas nekas, ja sienas ir šķības, toties vecās sijas izturēs vēl ilgi, apgalvo priesteris Pēteris Skredeļs. Viņš turpina: “Mums ir laimējies, jo blakus dzīvo Ansonu ģimene, kas kļuvusi par lūgšanu nama atslēgu glabātājiem un nenovērtējamiem palīgiem. Leontīne Ansone ir Iecavas katoļu draudzes locekle, bet viņas vīrs Jānis – luterānis. Konfesiju atšķirības dēļ domstarpības nav bijušas ne Ansonu ģimenē, ne draudzē. Jānis un Leontīne cenšas, cik vien spēdami, lai lūgšanu namiņā vienmēr būtu silti, lai sniegs tiktu notīrīts un altārsegas izmazgātas.”
Jūt piederību draudzei
Rīta dievkalpojums Iecavas katoļu draudzē darbdienās sākas pulksten 9, bet gavēņa laikā pirms tam ir jānoiet Krusta ceļš un jānoskaita rožukronis. Tāds ir Leontīnes Ansones ierastais rīta cēliens. Krāsns kurināšana ir viņas un vēl divu draudzes sieviešu ziņā. Sastādīts dežūru grafiks, lai katra par veicamo pienākumu jau iepriekš būtu informēta.
Leontīne Ansone ir pārliecināta, ka Iecavā jābūt jaunai, modernai baznīcai: “Kopš 1956. gada ik svētdienu braucu uz dievkalpojumiem Bauskas katoļu baznīcā. Zinu, ka daudzi iecavnieki ir darījuši tāpat. Tagad ir laba satiksme, tāpēc citi izvēlas Rīgas katoļu baznīcas. Bet ir tik labi atnākt uz baznīcu savā dzīvesvietā, neesot saistītai ar transporta kustību un lieku laika patēriņu. Darbdienas rītu dievkalpojumos nereti piedalās arī strādājoši iecavnieki, lai saņemtu svētību savām gaitām. Kopš esmu sākusi katru dienu apmeklēt lūgšanu namu, man ir atklājušās daudzas svarīgas lietas. Varētu teikt – esmu dziļāk izglītojusies ticībā. Tagad zinu, kādas lūgšanas jāskaita baznīcas nozīmīgākajos svētkos. Kad braucu uz dievkalpojumiem Bauskas baznīcā, jutos kā cilvēks no malas. Beidzot esmu pa īstam piederīga savai – vietējai – draudzei. Domāju, ka tādas izjūtas ir arī citiem ticīgajiem. Tādēļ vien jauna baznīca Iecavā ir ļoti vajadzīga.
