Labklājības ministra amatu gan Einara Repšes, gan Induļa Emša un Aigara Kalvīša vadītā valdībā pildījusi Dagnija Staķe no Zaļo un zemnieku savienības.
Labklājības ministra amatu gan Einara Repšes, gan Induļa Emša un Aigara Kalvīša vadītā valdībā pildījusi Dagnija Staķe no Zaļo un zemnieku savienības. Viņas uzskats – nesolīt neiespējamo: “Ik lats, ko piešķiram cilvēkiem viņu situācijas uzlabošanai, nozīmē miljonus no valsts budžeta, bet naudas ir tik, cik ir, un nedrīkstam riskēt ar budžeta stabilitāti.”
Pusklaipiņš nedēļā
Centrālā statistikas pārvalde informē, ka iztikas minimums augustā Latvijā bija 117,64 lati vienam cilvēkam. Vidējā vecuma pensija ir mazāka, kaut arī pēdējo četru gadu laikā palielināta par 30 latiem un pašlaik ir 90,49 lati. Šādas pensijas saņem ap 80 procentu Latvijas veco ļaužu.
Pensiju palielinājumu solīja visas valdības, tas arī noticis. Tomēr dzīve daudziem pensionāriem visā Latvijā ir tāda kā baušķeniecei Dzidrai Levānei. Viņas pensija 1996. gada augustā bija 40 latu un 13 santīmu, 2002. gada augustā – 61 lats un 14 santīmu, šīgada augustā – 93 lati un 97 santīmi. Desmit gados pensija augusi vairāk nekā divas reizes. Izklausās labi, bet Dzidra Levāne atzīst, ka nākas taupīt nežēlīgi: “Nedēļā apēdu mazāk par pusklaipiņu maizes. Sekoju veikalu reklāmai. Kur lētāk, tur pērku cukuru, putraimus, miltus, makaronus, eļļu. Ēdienu gatavoju uzreiz divām dienām, lai mēnesī iztiktu ar četriem kubikmetriem gāzes.” Pensionāre dzīvo vienistabas dzīvoklī, un viņai nav parādu par komunālajiem pakalpojumiem, kaut arī tie apkures sezonā prasa pat pusi pensijas. Pēc dzīvesbiedra zaudēšanas kundze sāka pensiju pārskaitīt uz kontu bankā. Izrādās, tā izdodas ietaupīt, jo pēc katra lata uz banku neskriesi. Pēdējo gadu laikā nav pirkts ne jauns apģērbs, ne apavi.
Pensiju indeksācija
Taču diezgan daudz cilvēku saņem vēl krietni mazāku pensiju nekā Dzidra Levāne. Pensiju vidējais apmērs Bauskas rajonā 2002. gadā bija Ls 57,84, šogad līdz 1. augustam – Ls 85,65. Minimālā pensija 8. Saeimas laikā gan ir palielināta – 2003. gadā par pieciem latiem, un šogad gandrīz 380 tūkstošiem mazo pensiju saņēmēju ir ikmēneša piemaksas vidēji 6,63 latu apmērā. Grozīta arī pensiju indeksācijas kārtība, lai paaugstinātu zemās pensijas.
Arī turpmāk vecuma pensiju indeksācija notiks divas reizes gadā, ņemot vērā faktisko cenu pieaugumu un vidējo apdrošināšanas algu pieaugumu valstī. Plānots, ka 2008. gadā vidējā vecuma pensija pārsniegs 100 latu. Labklājības ministrija (LM) prognozē, ka vairāk nekā pusmiljonam pensiju apmērs šīgada laikā pēc abām indeksācijām būs pieaudzis vidēji par desmit latiem. “To ietekmējusi ne tikai inflācija, bet arī tas, ka cilvēki aizvien biežāk izvēlas strādāt legāli un veic lielākas sociālās iemaksas, kas savukārt palielina vidējo iemaksu algu,” uzsver ministre D. Staķe.
Dzimstības pieaugumam
Iedzīvotāju skaits Latvijā samazinās visstraujāk Eiropas Savienībā, tāpēc atbalsts jaunajām ģimenēm ir viena no šīs Saeimas un būs nākamo četru gadu prioritāte.
Nopietns atbalsts ģimenēm ir palielinātie bērnu piedzimšanas un kopšanas pabalsti. Turklāt no valsts budžeta līdzekļiem tiek veiktas sociālās iemaksas bezdarba gadījumam par māmiņām 1,86 procentu apmērā no maternitātes pabalsta un par nestrādājošiem tuviniekiem, kuri kopj bērnu invalīdu, – 20 procentu apmērā no 50 latiem valsts pensiju apdrošināšanai.
Kā šis valsts atbalsts darbojas praksē, vērtē divu bērnu māmiņa skolotāja Liena Vanaga. Viņai ir desmit gadu veca meita un šīgada aprīlī piedzima dēliņš. Liena tagad dzīvo mājās, vīrs braukā uz darbu Rīgā, jo mazpilsētā nodarbinātības iespējas ir ierobežotas.
Pašreizējais bērna kopšanas pabalsts ģimenei ir ļoti svarīgs, taču tā būs tikai līdz dēla gadiņa dzimšanas dienai. Līdz divu gadu vecumam pabalsts būs 30 latu, pēc tam vēl mazāks.
“Bērni aug, vajadzību vairāk, bet atbalsts sarūk, īpaši to jūtam, kad jāsagādā viss meitas skolas gaitām vajadzīgais,” vērtē Liena.
Lai iegādātos un izremontētu nelielu dzīvokli, Vanagu ģimene paņēmusi bankā kredītu. Aizņēmumiem mitekļa pirkšanai jaunajām ģimenēm ar bērniem nav paredzēti labvēlīgāki nosacījumi. Bet kā citādi tikt pie sava dzīvokļa?
Iespējams, atbildi uz šo jautājumu sniegs LM, kuras nacionālajā ziņojumā par sociālās aizsardzības un iekļaušanas stratēģiju 2006. – 2008. gadam paredzēts lielāks valsts atbalsts ģimenēm ar bērniem. Plānots ne vien paaugstināt pabalstus un piešķirt līdzekļus skolas gaitām, bet arī izsniegt valsts galvojumus mājokļa iegādei. Turklāt iecerēts, ka kredīta procentus, ko ģimene būs samaksājusi par mājokli, varēs saņemt atpakaļ kā ienākuma nodokļa atvieglojumus.
Bērnudārzos vietu nav
2007. gada novembrī Liena varētu sākt strādāt, bet bērnudārzā akūti trūkst vietu. Nāksies meklēt aukli, jo nestrādājot viņa var zaudēt kvalifikāciju. “Turklāt jāņem vērā, ka sakarā ar pensionēšanās vecuma paaugstināšanu mūsu vecāki nevarēs daudz palīdzēt, viņiem pašiem vēl jāstrādā, lai nopelnītu pensiju,” piebilst Liena.
Latvijā vietu pirmsskolas izglītības iestādēs gaida 15 080 bērnu, secinājusi Aigara Kalvīša izveidotā darba grupa, kurai jāizstrādā pasākumu plāns jaunu bērnudārzu būvniecībai. Darba grupa piedāvā: pirmsskolas izglītības iestāžu renovācijai paredzēt līdzekļus no valsts investīciju programmas un ES struktūrfondiem. Jaunu bērnudārzu būvniecībai viena iespēja ir izmantot valsts galvotus kredītus, kā tas darīts sporta haļļu celšanā Daugavpilī un Liepājā, otra – izmantot valsts un privātās partnerības modeļus.
Ne tikai Liena, arī ļoti daudz citu māmiņu visur Latvijā cer, ka plāns īstenosies ātrāk, nekā viņu šogad dzimušie bērni izaugs līdz pirmklasniekiem.
Risinājuma piedāvājumi
Kaut arī šķiet, ka tautas vispārējā labklājība Latvijā ir tāla kā horizonts, pirms Saeimas vēlēšanām sociālo jomu savā pirmsvēlēšanu programmā atceras katrs politiskais spēks.
Pārdrošākie min pat konkrētus skaitļus, kādas tik nu būs pensijas un algas, apdomīgākie runā par sociālajām garantijām, viltīgākie turpina apgalvot – mums izdosies.
Konkrēti priekšlikumi lasāmi apvienības “Tēvzemei un brīvībai”/LNNK programmā, kur ir minēta diferencēta nodokļu iekasēšana un jaunajām ģimenēm labvēlīgi hipotekārās kreditēšanas noteikumi. ZZS sola palielināt pensijas ar inflāciju apsteidzošu indeksāciju, atbalstīt to neaplikšanu ar ienākuma nodokli. Toties Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas ceļš” vēlēšanu apvienība pauž bez aplinkiem: “Turpmāko četru gadu laikā mēs Latvijas iedzīvotājiem nodrošināsim vidējo algu 500 latu, bet vidējo pensiju – 200 latu.” Tautas partijas īpašā prioritāte tuvākajos četros gados būs sociālās palīdzības sistēmas pilnveide un pensiju palielināšana. “Jaunais laiks” sola noteikt ar ienākuma nodokli neapliekamo minimumu par katru bērnu – 175 latus – un atzīst, ka mazākā vecuma pensija nedrīkst būt zem iztikas līmeņa. Politisko organizāciju apvienība “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” sola, ka četros gados minimālā alga, pensijas apmērs un ar nodokli neapliekamais minimums tiks pacelti līdz reālajam iztikas minimumam.
Kaut šie daži piemēri no priekšvēlēšanu programmām ieinteresētu balsotājus izlasīt šos dokumentus pilnībā, lai izvērtētu un saprastu, kurš politiskais spēks tiešām zina, kā sasniegt solīto.
***
Iepriecina:
– apstiprināta regulāra minimālās algas paaugstināšana, pašlaik 90 latu, ar 2007. gadu plānoti 120 latu,
– 1. oktobrī ar ienākuma nodokli neapliekamo pensijas apmēru paaugstinās no 110 uz 165 latiem,
– bērna kopšanas pabalsts pirmajā dzīves gadā palielināts līdz 70% no māmiņas iepriekš saņemtās algas, maksimums – 392 lati mēnesī. Vienreizējais bērna piedzimšanas pabalsts paaugstināts no 196 uz 296 latiem. Papildus tam vēl 100 latu par pirmā bērna piedzimšanu, 150 latu par otro, 200 latu par trešo un katru nākamo bērnu,
– 2004. gada janvārī ieviests paternitātes pabalsts, ļaujot tēviem desmit dienu būt kopā ar ģimeni pēc bērniņa piedzimšanas.
Uztrauc:
– tikai 4% jauno māmiņu saņem maksimālo pabalstu bērna pirmajā dzīves gadā,
– nav ievērojami pieaugušas algas sociālajiem darbiniekiem,
– 8. Saeima nav ieviesusi progresīvo ienākuma nodokli.
Trūkst darītāju
– Šīgada jūnijā Latvijā bija reģistrēti 74 387 bezdarbnieki jeb 7% no ekonomiski aktīviem iedzīvotājiem, Bauskas rajonā – 1481 bezdarbnieks jeb 6,2% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.
– Vienlaikus trūkst darbinieku. Nodarbinātības valsts aģentūrā jūlijā pieteiktas 5958 brīvas darba vietas. Visvairāk trūkst: pārdevēju, palīgstrādnieku ražošanas uzņēmumos, apkopēju, krāvēju, celtnieku, pavāru un mūrnieku.
