Skaistkalnes pagasta zemnieku saimniecība «Ķekari» atrodas savrup, un mežs to aizsedz no visām debespusēm. Edgara Drevinska ģimenei šeit aizrit diena pēc dienas, tikai ciemiņiem varbūt tās izskatās rāmas un arī romantiskas.
Skaistkalnes pagasta zemnieku saimniecība “Ķekari” atrodas savrup, un mežs to aizsedz no visām debespusēm.
Edgara Drevinska ģimenei šeit aizrit diena pēc dienas, tikai ciemiņiem varbūt tās izskatās rāmas un arī romantiskas. Klusa apkārtne, veca ēka, siena zārdi sētā uzvēdī senlatviskas noskaņas.
Gribas pašiem visu paveikt
“Ķekaru” dzīvojamā ēka būvēta 1922. gadā, teic Edgars. Savulaik mēģināts stutēt guļbaļķu būvi, taču tās pamati vairs nav pietiekami stabili, lai pūlētos telpas atjaunot. Tā Drevinsku saime iekārtojusies gandrīz kā ligzdā. Virs garāžas, jumta stāvā, izveidota dzīvojamā platība, kur pietiek vietas un omulības vecākiem ar trim atvasēm. Pastarītis Mārtiņš vēl tādā vecumā, ka jāguļ diendusa. vecākais brālis un māsa tikmēr atrodas mācību stundās Skaistkalnes vidusskolā.
Sarunās ar “Ķekaru” saimniekiem jaušama patriarhāla noskaņa: “Gribas tā saimniekot, lai paši varētu visu izdarīt. Lielajos darbos jau nāk talkā vecāki un radi. Kā citādi sagādāt sienu, novākt ražu!? Lopiņus spējam apkopt, aicinām vienu vīru, kas izmēž mēslus.”
Drevinski audzē gaļas lopus, arī zīdītājgovis ir viņu ganāmpulkā. Inga piemetina: “Man patīk viss baltais, tādēļ pat esmu izvēlējusies Šarolē šķirnes liellopus.” Edgars vairāk rūpējas par cūkām un pārzina tehniskās lietas.
Velti domāt, ka tikai cītīgs darbs dod augļus. Drevinski saimnieko un domā, seko līdzi nozares mainībām. Edgars izsakās tieši: “Bez subsīdijām būtu beigas. Rokās to naudiņu nepaturēju, visa aizgāja saimniecībai.”
Slapjas vasaras dzen izmisumā
Līdz šim “Ķekari” nebija mēģinājuši pieteikt kādu projektu. Skaistkalniete Bauskas lauku konsultāciju biroja vadītāja Eleonora Maisaka pauž gandarījumu: “Izskatās, ka Edgars būs iznācis no meža laukā.” Biroja speciāliste Dace Anuža “Ķekaru” saimniekam palīdzēja izstrādāt pieteikumu, lai saņemtu atbalstu daļēji naturālajām saimniecībām. Neilgās sadarbības laikā Dace secinājusi: “Šķiet, lopkopība ir šīs ģimenes sirdslieta. Jūtams, ka Drevinski iedziļinās visā darāmajā.” Edgars ir nedaudz samulsis: “Nezinu, kā izdosies, jo projektā bija jālabo kļūdas.” Ir vēl citas vajadzības, varbūt pirmā veiksme rosinās rakstīt nākamo pieteikumu. D. Anuža uzskata, ka “Ķekariem” iespējams pretendēt uz finansējumu kūtsmēslu krātuves izbūvē atbilstoši ES standartiem.
Pašlaik visvairāk rūp, kā sakārtot savu kalti. “Divas slapjās vasaras mani dzina izmisumā,” tā Edgars. Pērn ar grūtībām savākta labība, un rukšiem milti līdz jaunajai ražai nesanāk.
Netālu kaimiņos, Pūpolu mājās, jau desmit gadu dzīvo Toderu ģimene. Vladimirs saka: “Drevinski ir solīda ģimene, atsaucīga, izpalīdzīga. Zinām, ka uz viņiem var paļauties.”
Neviens neko klāt nenes
Inga neslēpj, ka viņai, Skaistkalnes paša centra meitenei, nav bijis viegli pieņemt ikdienu meža stūrī. Tagad viņa par to nemaz nesūrojas. Edgars savukārt atminas, ka vectēvs un tēvs viņam ļoti daudz iemācījuši. Dzimta turas kopā, un “Ķekaru” pirtiņa nereti ir labākā tikšanās vieta.
Edgars apzinās, ka lietu lielo kārtību neviens mazais saimnieks pēc sava prāta nepārmainīs, tādēļ jāmācās. Ik mēnesi pastnieks atnes žurnāla “Agro Tops” jaunākos numurus, kur rodams kāds padoms. Viņš brauc uz semināriem, tiekas ar speciālistiem un gudro, kā nepazaudēt darba jēgu. Inga nenoklusē: “Algu sev taču nerēķinām.” Atslodzi viņa rod, šķirdama kādas jaunas grāmatas lappuses. Vasarās visa saime cenšas izrauties līdz jūrai.
…Nāk rīts, un atkal ikdienišķais solis, par kuru jauno Drevinsku ģimene negaužas, jo tāda ir viņu izvēle.
FAKTI
Skaistkalnes pagasta zemnieku saimniecība “Ķekari” izmanto:
65 ha aramzemes, pieder 35 ha meža,
ganāmpulkā pašlaik ir 7 zīdītājgovis, 5 teles,
tur sivēnmātes, pašlaik ir 13, cūku kopskaits – ap 100,
sadarbojas ar uzņēmumiem “Lielcerītes” un “Laidars G”.
