Skaistkalniete DIĀNA STŪRE mācās Daugavpils Pedagoģiskajā universitātē par latviešu un angļu valodas skolotāju.
Skaistkalniete DIĀNA STŪRE mācās Daugavpils Pedagoģiskajā universitātē par latviešu un angļu valodas skolotāju. Pērnajā vasarā Diāna līdzīgi kā citi azartiski jaunieši nolēma «piepelnīties», dzīvojot un strādājot ārzemēs.
Uzzinājusi, ka firma «Internacional Education Exchang» piedāvā darba iespējas svešumā, Diāna nolēma izmēģināt laimi. Konkursu viņa izturēja un jau pēc neilga laika devās «iekarot» Ameriku.
Latvieši nav ne zviedri, ne austrieši!
Jaunietes darba vieta bija kāds neliels restorāniņš Tenisijas štata Noksvillas pilsētā. Tā ir tūristu iecienīta atpūtas vieta, jo atrodas Lielo Dūmaku kalnu pakājē.
Diānas pienākumos ietilpa klientu apkalpošana, dažu vienkāršāku ēdienu pagatavošana.
«Pārsteidza, ka Noksvillas iedzīvotājiem un arī tūristiem nemitīgi bija jāstāsta, kur atrodas Latvija. Daži mūsu valsts vārdu saistīja ar Ievu Bondari, citi kaut ko bija dzirdējuši par Latvijas sportistiem. Nereti latviešus jauca ar zviedriem, austriešiem,» stāsta Diāna.
Tālajā zemē jaunietei bija bezgala daudz lielāku un mazāku pārsteigumu. Tie saistījās ar Amerikas ļaužu tikumiem, uzskatiem un pieņēmumiem. «Vispirms jau pamanīju šīs valsts ceļus. Segums, platums, informācija – viss apskaužamā kvalitātē.
Atnes dzeramnaudu pēc dažām dienām
Amerikāņi lielākoties ir cilvēki bez kompleksiem. Viņi nebaidās no lieka svara, skaļiem smiekliem un nereti uzspēlēti pārspīlētiem komplimentiem.
Pārsteidza viņu godīgums. Kāds klients, manā restorāniņā neatstājis dzeramnaudu (tas Amerikā ir kā likums), atnesa to pēc vairākām dienām. Jaunieši tur ir daudz nopietnāki, patstāvīgāki, sasniedzot astoņpadsmit gadu vecumu, lielākā daļa sāk no vecākiem neatkarīgu dzīvi.»
Kalnu mežos klaiņo stirnas
No darba brīvajos brīžos Diāna ar draugiem devās aizraujošās ekskursijās un pārgājienos. Vairākas reizes viņa atpūtās Lielajos Dūmaku kalnos. Kalnu mežos brīvi apkārt klaiņo stirnas, aļņi, rezervātā mīt melnie lāči. Iespaidīgs bijis brauciens uz netālu esošo indiāņu rezervātu, kurā dzīve rit pēc īpašām tradīcijām un rituāliem.
«Pirmās dienas Amerikā šķita kā murgs, bet jau pēc mēneša mans latviski teiktais «sveiki» pašai šķita īpatnējs.
Kad pienāca mājās braukšanas laiks, šķirties no ierastās vides un draugiem bija ļoti skumji. Sevi mierināju ar domu, ka noteikti uz Ameriku braukšu vēl. Tā ir interesanta un iespaidiem bagāta zeme.»
