Darbdienai beidzoties, meklējam pašizpausmēm kādu izklaidi, vaļasprieku. Laimīgs tas cilvēks, kura aizraušanās ir pāraugusi sirdsdarbā.
Darbdienai beidzoties, meklējam pašizpausmēm kādu izklaidi, vaļasprieku. Laimīgs tas cilvēks, kura aizraušanās ir pāraugusi sirdsdarbā. Par tādu uzskatāma arī Vecsaules pamatskolas skolotāja un Bauskas tautas nama jauniešu deju ansambļa «Jandāls» vadītāja TAMĀRA LISOVCOVA.
Dejot Tamāra sāka 5. klasē, kad, mācoties Bauskas 2. vidusskolā, raito soļu pasaulē viņu ievadīja skolotāja Aldona Sormule.
Mēģinājumi sākas ar iesildīšanos
Deju kolektīva vadītājas darbs līdzinās pedagoga amatam. Sākoties mēģinājumam un veicot kustību vingrinājumus, nākas aprunāties, pajokot, uzklausīt kādu bēdu stāstu. Būtiska ir psiholoģiskā kontakta nodibināšana. Tad veidojas savi noslēpumi, tiek atklātas nākotnes ieceres, gadās pamanīt puišus un meitenes, kuri ir saskatījušies, un salikt viņus vienā pārī.
Deja ir grūta māksla
Mēģinājumi «Jandālā» notiek divas reizes nedēļā. Tās ir saspringtas un grūtas darba stundas. «Pati dejoju līdzi,» stāsta Tamāra, «dažreiz esam nonākuši līdz asarām, ja kāds dejas solis nepadodas. Reizēm gribas atmest visam ar roku. Bet tās ir mirkļa emocijas. Ir sagatavota koncertprogramma, piedalāmies sarīkojumos Bauskā, uzstājamies rajonā, braucam ciemos pie draugiem uz Dobeli, Ogri.
«Es gribu dejot simt gadu,» tā reiz teicis slavenais baletdejotājs Māris Liepa. Varu šai domai tikai pievienoties. Dejā atgūstu enerģiju, tā paņem nogurumu. Radošu domu prasa jaunu deju izstrādāšana, arī mēģinājumi. Es gribētu dejot tik ilgi, cik vien spēšu kustēt. Kad nevarēšu vadīt jauniešu deju kopu, mācīšu dejot vecos ļaudis.
Jaunieši ir lieliski
«Jandālā» katru gadu daļa dejotāju aiziet un vietā nāk citi. Šogad dejo 22 jaunieši, puiši pārsvarā ir no 12. klases. Rudenī viņi atnāca, daudzi tādi stīvi, kokaini, daži savu kompleksu mākti. Tagad viņus pat grūti pazīt. Līdztekus stājas veidošanai un dejotprasmei nozīmīga ir arī saskaņa. Šogad mums izveidojušās lieliskas attiecības. Dažreiz sadusmojos, bet tikpat ātri arī to aizmirstu. Sadzīvē esam draugi, kurus vieno dejas prieks un uzticēšanās.»
