Valsts mežos pabeigta piecus gadus ilgusī inventarizācija un izdalīti dabiskie meža biotopi.
Valsts mežos pabeigta piecus gadus ilgusī inventarizācija un izdalīti dabiskie meža biotopi.
Tā vēstī Valsts meža dienesta (VMD) Bauskas virsmežniecības ekoloģe Anda Šmiukše. Viņa bija to 115 speciālistu vidū, kas bija iesaistīti inventarizācijas procesā. Tika apsekoti valsts akciju sabiedrības (va/s) «Latvijas valsts meži» valdījumā esošie meži, Ķemeru un Gaujas Nacionālajos parkos esošie meži, kā arī Rīgas pilsētas un Teiču dabas rezervāta meži. Kā norāda VMD, inventarizācijas mērķis bija iegūt informāciju par valsts mežos esošo dabisko meža biotopu daudzumu un izvietojumu, nosakot tur esošās bioloģiskās vērtības un turpmāk nepieciešamo apsaimniekošanas režīmu.
Aizliegta saimnieciskā darbība
Projektā izdalīti dabiskie meža biotopi – bioloģiski sevišķi vērtīgas vietas mežā, kas nodrošina izdzīvošanas iespējas retām un apdraudētām sugām, kurām nepieciešami specifiski eksistences līdzekļi vai kuras izzūd koksnes ražas iegūšanai apsaimniekotos mežos. Kā dabiskie meža biotopi izdalīti gan atsevišķi lieli koki (ozoli, priedes), gan vairākus desmitus hektāru plašas mežu teritorijas, visbiežāk slapjas melnalkšņu audzes. Noteiktās platības ir bioloģiski vērtīgas, jo tur sastopamas retu ķērpju, piepju un sūnu sugas un cilvēka darbība tās ir ietekmējusi maz. Šajos biotopos pārsvarā ir aizliegta mežsaimnieciskā darbība, tomēr 17% gadījumu audzēs nepieciešami apsaimniekošanas pasākumi, lai veidotu labvēlīgus apstākļus bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai. Apsaimniekošana ir nepieciešama meža biotopos, kuros dzīvo tādas retas ķērpju vai kukaiņu sugas, kam vajadzīgs apgaismojums. Lielākoties tie ir priežu un ozolu biotopi. Šādos biotopos paredzēts veikt daļēju egļu, mazāko izmēru priežu vai lapu koku izciršanu.
Dabiskie meža biotopi valsts mežos patlaban tiek aizsargāti pēc VMD un va/s «Latvijas valsts meži» vienošanās un saskaņā ar esošiem noteikumiem tiek formēti par meža biotopu mikroliegumiem.
A. Šmiukše informē, ka valsts mežos Bauskas rajonā ir konstatētas arī īpaši aizsargājamu putnu ligzdošanas vietas: ūpja, astoņu mazo ērgļu, sešu melno stārķu, piecas medņu, vidējā dzeņa un trīspirkstu dzeņa. Šajās vietās ir izveidoti putnu mikroliegumi, tur aizliegts veikt jebkādu saimniecisko darbību, lai netraucētu putnu dzīvi.
Septiņi dabiskie biotopi
Šovasar veicot īpaši aizsargājamo iecirkņu inventarizāciju, apzināti dabiskie biotopi un putnu mikroliegumi arī privātajos mežos. Pašlaik rajona privātajos mežos ir apzināti septiņi dabiskie meža biotopi (kopā 15,1 hektāra platībā), kuros atrastas Latvijā retas sūnu, ķērpju, sēņu, kukaiņu vai gliemju sugas. Tie ir: divi ozolu meža biotopi, divas gravas, viens oša mežs, mistrotais mežs, apšumežs. Tāpat privātajos mežos ir apzinātas četras reto putnu – mazo ērgļu un melno stārķu – ligzdošanas vietas.
Patlaban notiek šo īpaši aizsargājamo iecirkņu formēšana par meža biotopu vai putnu mikroliegumiem. Pirms tam attiecīgie meža īpašnieki tiks informēti par viņu mežā atrastām vērtībām, tiks meklēti kopīgi risinājuma varianti. Līdz mikrolieguma izveidošanai šie vērtīgie meža nogabali tiek uzskatīti par īpaši aizsargājamiem meža iecirkņiem un saimnieciska darbība tajos aizliegta.
Mikroliegumos un īpaši aizsargājamos meža iecirkņos noteikti ciršanas ierobežojumi. Pašlaik ir nodokļa atlaide meža platībām, kurās ir aizsargājamie objekti.
Domā par kompensācijām
Pašlaik tiek strādāts ar likumprojektu «Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās». Tas paredz, ka vienreizējas kompensācijas koksnes vērtībā varēs saņemt tie meža īpašnieki, kuru īpašums atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā (tostarp arī mikroliegumā), kur aizliegta galvenā cirte. Likumprojekts arī paredz, ka meža īpašnieki mežus ar saimnieciskās darbības ierobežojumiem varēs mainīt pret līdzvērtīgiem valsts mežiem. Zemes maiņa gan būs iespējama tikai tiem zemes īpašniekiem, kuru īpašums ietilpst lielajās aizsargājamās teritorijās, bet ne mikroliegumos. Taču pašlaik vēl notiek strīdi par minēto likumprojektu un neviens nevar pateikt, kādas būs un kam pienāksies kompensācijas.
Kompensāciju nepieciešamību atzīst arī bārbelietis Jānis Kadiķis. Viņam pieder mežs Bārbelē, kurā pašlaik, kā atzīst A. Šmiukše, ir šāds īpaši aizsargājams meža iecirknis un atrodas melnā stārķa ligzda. Šovasar stārķis tur neligzdoja, tāpēc mikrolieguma statusa apstiprināšana ir atlikta līdz nākamā gada pavasarim. Nogabalam joprojām saglabājas īpaši aizsargājamā iecirkņa statuss, un tas nozīmē jebkādas saimnieciskās darbības aizliegumu. J. Kadiķis vēstī, ka nekustamā īpašuma nodokli maksā, taču cirst nedrīkst. Kāpēc tā? Viņam pieder mežs aptuveni septiņu hektāru platībā, kurā gandrīz visā ir aizliegta saimnieciskā darbība. Viņš arī nevēlas savu meža platību mainīt pret citu, jo ir to kopis.
***
uzziņai
– Bauskas rajona valsts mežos konstatēts ap 600 biotopu. To kopējā platība ir 1087,1 hektāri, tas ir, 2,8 procenti no kopējās valsts mežu platības rajonā, kas ir 38953,7 hektāri.
– Inventarizācijas laikā Latvijas mežos kopumā konstatēts vairāk nekā 31 tūkstotis biotopu. To kopējā teritorija sasniedz gandrīz 53 tūkstošus hektāru, kas ir 3,4% no kopējās valsts mežu platības. Valsts mežu platība pašlaik ir 1,4 miljoni hektāru.
VMD dati
