Latvijas Aizsargu organizācijas paveiktais kultūras veicināšanas jomā ir vēl viens šīs organizācijas darbības raksturotājs.
Latvijas Aizsargu organizācijas (LAO) paveiktais kultūras veicināšanas jomā ir vēl viens šīs organizācijas darbības raksturotājs.
Latvijas valsts pastāvēšanas pirmajos gados bija vērojams vispārējs sabiedriski kulturālās dzīves panīkums. Bet 20. gadu beigās un 30. gadu sākumā Latvijā darbojās ļoti daudz un dažādas biedrības, un aizsargiem nācās izjust spēcīgu konkurenci. Savukārt pēc 1934. gada 15. maija, kad Latvijā tika izveidots autoritārais režīms, LAO ieguva monopolu sabiedriski kulturālo aktivitāšu jomā, veicinot valsts noteiktas kultūrpolitikas īstenošanu un nacionālās ideoloģijas propagandu.
Izglīto iedzīvotājus
Pirms Pirmā pasaules kara Bauskas apriņķī darbojās apmēram 20 dažādu kultūras un labdarības biedrību. Pēc kara vairākums šo biedrību darbību neatjaunoja un apriņķa lauku kultūras dzīve bija apsīkusi. Kad 20. gadu sākumā aizsargu dienests no obligāta pienākuma kļuva par brīvprātīgu darbošanos valsts labā, vadība mudināja aizsargus uzņemties iniciatīvu sabiedriski kulturālo aktivitāšu atjaunošanā. Pirmās aktivitātes bija dažādu publisku priekšlasījumu jeb izglītojošu lekciju rīkošana par visādām tēmām. 1922. gadā, piemēram, Bauskas apriņķī aizsargi bija sarīkojuši 36 dažādas lekcijas. Uzaicinātie lektori klausītājus visbiežāk iepazīstināja ar Latvijas vēsturi un kultūru, jo tās bija klausītāju visvairāk pieprasītas tēmas.
20. gadu pirmajā pusē un arī vēlāk aizsargi ieguldīja lielu darbu latviešu strēlnieku un Latvijas brīvības cīņu piemiņas saglabāšanā un šo nozīmīgo vēsturisko notikumu popularizēšanā.
Pirmais lielākais Bauskas apriņķa aizsargu sarīkojums ar sabiedriski kulturālu ievirzi bija 1923. gada 8. jūlijā pilsētā notikušie aizsargu svētki. Turpmāk pēc līdzīga scenārija – ar svinīgo dievkalpojumu, aizsargu parādi un citiem pasākumiem (sporta svētkiem, teātra izrādēm vai koncertiem, ko noslēdza saviesīgi pasākumi un dejas) – svētki notika katru gadu jūlija pirmajā svētdienā gan Bauskā, gan apriņķa pagastos.
Svarīgus uzdevumus uztic sievietēm
20. gadu vidū un otrajā pusē sākās pagastu aizsardžu pulciņu veidošanās. Bauskas apriņķī pirmais šāds pulciņš nodibinājās Bauskas pagastā 1925. gada augustā priekšnieču K. Turķes un A. Dūmiņas vadībā. Vairākumā apriņķa pagastu aizsardžu pulciņi darbību sāka 1926. – 1928. gadā. Tomēr atsevišķos pagastos sievietes līdzdarbojās aizsargu rīkotos kultūras pasākumos jau kopš 20. gadu sākuma. Vecmuižā, piemēram, aizsargiem kultūras veicināšanā aktīvi palīdzēja pagasta dāmu kopas dalībnieces.
Viens no aizsardžu pulciņu svarīgākajiem uzdevumiem bija labdarība, kas izpaudās rūpēs par trūcīgiem bērniem, bāreņiem un veciem cilvēkiem. Tā bija brīvprātīga iniciatīva, par ko aizsargu vadība ar laikraksta “Bauskas Vēstnesis” starpniecību aktīvākajām aizsardzēm vairākkārt izteica pateicību. Tradicionāli bija aizsardžu vakari un rokdarbu skates. Īpaši minamas Īslīces pagasta aizsardzes, kas bija Kaucmindes mājturības skolas pasniedzējas. 20. gadu beigās pēc LAO vadības apstiprinātas mājturības mācību programmas Īslīces aizsardzes sadarbībā ar citu pagastu lauksaimniecības biedrībām visā Bauskas apriņķī organizēja un vadīja regulārus mājturības un rokdarbu kursus.
1933. gadā Bauskas aizsardzes pirmo reizi interesentiem rīkoja svešvalodu kursus pilsētā.
Teātra kopas, pūtēju orķestri un kori
1924. gada oktobrī Bauskā sāka organizēties teātra mīļotāju kopa. Aizsargu komandējošā sastāva apspriedē tika nolemts piedalīties teātra izrāžu iestudēšanā. Aizsargiem jau bija uzkrāta pieredze – pirmā aizsargu pašdarbnieku iestudētā teātra izrāde tika spēlēta Ceraukstē 1923. gada 2. septembrī un guva plašu publikas atsaucību. Vēlāk šīs teātra kopas jeb dramatiskie pulciņi izveidojās daudzos pagastos. Amatierteātra izrādes kļuva par aizsargu rīkotu pasākumu nozīmīgu sastāvdaļu. Rūpējoties par šo izrāžu saturu, LAO vadība ieteica R. Blaumaņa, J. Akuratera un Ā. Alunāna lugas.
Aizsargu un aizsardžu brīvdabas sarīkojumiem Bauskā piemērota vieta bija pilsdrupas. Savukārt nelabvēlīgos laika apstākļos telpas netika liegtas Lauksaimnieku ekonomiskās sabiedrības namā, kas pēc pārbūves kļuva par Aizsargu namu (tagadējais Tautas nams), kā arī Kurzemes viesnīcas (tagadējā muzeja ēka) sarīkojumu zālē.
Aizsargu sarīkojumos Bauskā un pagastos bieži piedalījās populārais Bauskas džeza mūzikas ansamblis “The Mexico Band”, kā arī uzaicinātie viesmākslinieki, piemēram, Nacionālās operas solisti, valsts teātru aktieri.
Aizsargu vadība LAO priekšnieka Ludviga Bolšteina personā 1926. gadā noteica aizsargu kultūras veicināšanas darba uzdevumus un virzienus. Tika ieteikts sākt veidot savus mākslinieciskās pašdarbības kolektīvus. Par dramatiskajiem pulciņiem, kas veidojās šajā laikā, jau minēju. Vēl par šādiem amatierkolektīviem var uzskatīt jau 1924. gadā Svitenē un Bauskas pagastā izveidotos aizsargu pūtēju orķestrus. Vēlāk orķestri tika izveidoti arī citos pagastos. Tie vienmēr kuplināja aizsargu sarīkojumus – zaļumballes un deju vakarus. 1933. gada vasarā Bauskas novada pirmajos Dziesmu svētkos Skaistkalnē piedalījās Bauskas aizsargu un aizsardžu jauktais koris. Taču aizsargu koru un tautisko deju kopu mākslinieciskās pašdarbības uzplaukums bija vērojams 30. gadu beigās.
Iztur nopietnu konkurenci
Aizsargu un aizsardžu sabiedriski kulturālās aktivitātes 20. gadu otrajā pusē un beigās vērsās plašumā. Tomēr šajā laikā nācās izjust arī daudzu citu biedrību un organizāciju spēcīgu konkurenci. Tam bija gan pozitīva, gan arī negatīva nozīme sarīkojumu kvalitātes ziņā, jo tie bieži vien kļuva par sava veida peļņas avotu un sekoja cits citam. Parādījās nelabvēlīga skaudība un situācijas, kad divi dažādu organizāciju sarīkojumi notika vienlaikus. It sevišķi tas bija vērojams Ziemassvētkos, Jaungada dienā, Lieldienās, Vasarsvētkos, vasaras saulgriežos, kā arī valsts svētkos. Skaudība un neiecietība “Bauskas Vēstnesī” trāpīgi nosaukta par slimīgu un savādu kultūras veicināšanas parādību.
LAO vadība 20. gadu beigās un 30. gadu sākumā daudz darīja, lai aizsargu sarīkojumi būtu vērtīgi saturiskā ziņā un nepārvērstos par plaģiātu vai lētu izpriecu pasākumu, kura vienīgais mērķis ir peļņas gūšana. Aizsargu visu veidu pasākumiem no 1932. gada bija jābūt scenārijam, ko apstiprināja aizsargu vadība. 30. gadu sākumā LAO priekšnieks ar rīkojumu aizliedza aizsargu sarīkojumos vēlēt skaistuma karalienes. Tas kā nelatvisks aizguvums neatbilda latviskas kultūras tradīcijām. Turklāt aizsargu vadība ļoti bargi vērsās pret alkohola lietošanu aizsargu pasākumos, uzskatot, ka tas grauj organizācijas godu. Pārkāpējiem piemēroja stingrus sodus līdz pat izslēgšanai no LAO.
