Septembra sākumā mūsu rajona Tiesa ar nosacītu brīvības atņemšanu sodīja iecavnieku Vitāliju Dombrovski apsūdzībā pēc Krimināllikuma 121. panta.
Septembra sākumā mūsu rajona Tiesa ar nosacītu brīvības atņemšanu sodīja iecavnieku Vitāliju Dombrovski apsūdzībā pēc Krimināllikuma 121. panta.
Šis spriedums vēl joprojām nav stājies spēkā, jo cietušie pēc pārsūdzības gaida lietas atkārtotu izskatīšanu Zemgales apgabaltiesā. Krimināllietu, kura tika ierosināta par cilvēka nogalināšanu, pārkāpjot nepieciešamās aizstāvēšanās robežas, Tiesa bija spiesta vairākkārt atlikt, lai panāktu visu šīs traģēdijas apstākļu noskaidrošanu, kā arī pašu tiesājamo pārbaudītu bezpeļņas organizācijā, valsts SIA «Psihiatrijas centrs», gūstot pārliecību par viņa psihisko stāvokli.
Tiesas spriedums – Vitāliju Dombrovski atstāt brīvībā – izraisīja neapmierinātību noslepkavotā vecākos, kuri atzina tikai vienu taisnību. Sāpēs par bojā gājušo dēlu viņi nespēja atzīt ne savu vainu audzināšanā, ne nosodīt dēla uzvedību Iecavas sabiedrībā, kas patiesībā bija šīs traģēdijas pamatā.
Ievieš «džungļu likumus»
Nogalinātais D. T. bija jauns un spēcīgs puisis, līderis Iecavas jauniešu sabiedrībā. Iecavas pagasta padomes izdotā raksturojumā minēts, ka viņam patika iedzert un bieži uzturēties draugu kompānijās. Ieņēmis kādu mēriņu, viņš vakaros mēdza pabraukāties pa Iecavu un tur ieviest savu kārtību. Viņam patika iedvest bailes vājākajam un attiecības kārtot pēc «džungļu likumiem». Vainīgos, arī savu meiteni, D. T. pārmācīja ar dūres palīdzību.
2001. gada 2. februāra vakarā to sāpīgi izjuta arī Vitālijs Dombrovskis – D. T. viņu piekāva draugu klātbūtnē, pie viena iebiedējot arī pārējos. Neviens neuzdrošinājās viņam pretoties, jo D. T. par pārējiem bija fiziski stiprāks. Aizstāvību no varmākas Vitālijs meklēja policijas iecirknī, jo viņam bija nodarīti viegli miesas bojājumi. Baidīdamies no nākamā uzbrukuma, Vitālijs gatavojās pašaizsardzībai un no iesma izgatavoja asu priekšmetu, kuru sāka nēsāt līdzi.
Nedomā par sekām
Līdz puišu nākamajai tikšanās reizei ilgi nebija jāgaida. 11. februāra vakarā Vitālijs pa Krasta ielu pavadīja savu meiteni, viņiem blakus strauji nobremzēja D. T. automašīna. D. T. atkal iereibis pa Iecavu vadāja meitenes. Demonstrēdams savu pārākumu, viņš izlēca no mašīnas un sagrāba Vitāliju un viņa meiteni aiz drēbēm, pavēlēdams sēsties mašīnā un solīdams izrēķināties. Vitālijs no D. T. agresīvās rīcības nobijās un uztvēra to kā draudus sev un draudzenei.
Uztraukumā mudinādams meiteni bēgt, Vitālijs uzskatīja, ka šoreiz jālieto visi līdzekļi sevis un meitenes aizsardzībai. Viņš izvilka uzasināto iesmu un dūra pretiniekam, nedomādams par sekām. Tieši tādu rīcību uzbrukuma gadījumā no Vitālija bija paredzējuši psihiatrijas speciālisti savā slēdzienā. Tur bija teikts, ka Vitālijam piemīt individuāli psiholoģiskas īpatnības, viņam ir augsts trauksmes līmenis, viegli veidojas baiļu un apdraudētības izjūta situācijās, kuras objektīvi nav tik bīstamas, kā aizsardzība parādās naidīgums, dusmas, kas izraisa agresīvu reakciju. Viņam tika konstatēta arī vāja uzvedības pašregulācija. D. T. nenovērtēja situāciju, ka iesaistījies konfliktā ar psihiski nenosvērtu cilvēku, un zaudēja dzīvību. Abi dūrieni ar iesmu izrādījās bīstami viņa dzīvībai, un, neaizvests līdz slimnīcai, D. T. nomira savā mašīnā.
Pats piesakās policijā
Atguvies no bailēm, Vitālijs devās mājās un par notikušo incidentu izstāstīja tēvam, pēc tam abi kopā gāja uz policijas iecirkni. Pret V. Dombrovski tika ierosināta krimināllieta pēc Krimināllikuma 121. panta pazīmēm un uzsākta lietas izmeklēšana. Tās laikā V. Dombrovskis mēnesi pavadīja «Psihiatrijas centrā», kur noteica viņa pieskaitāmību. Ne pirms, ne pēc šī traģiskā gadījuma ar viņa uzvedību problēmu nav bijis ne vecākiem, ne arī pašreizējiem darba devējiem kādā uzņēmumā Rīgā, kur Vitālijs strādā par kokapstrādes iekārtas operatoru.
Neatņem brīvību
Beidzoties Tiesas procesam, ļoti vispusīgi un ar dziļu izpratni traģēdiju analizēja valsts apsūdzības uzturētāja I. Rigaste. Viņa nenoliedza paša cietušā vainu notikušajā incidentā, kas beidzās ar cilvēka nāvi. Tiesājamajam Vitālijam Dombrovskim I. Rigaste neprasīja sodu, kas būtu saistīts ar brīvības atņemšanu.
Tiesa V. Dombrovski atzina par vainīgu viņam izvirzītajā apsūdzībā un, ņemot vērā lietas patiesos apstākļus, sodīja ar nosacītu brīvības atņemšanu uz vienu gadu un sešiem mēnešiem, uz vienu gadu uzliekot pārbaudes laiku. V. Dombrovskim jāsedz arī D. T. bēru izdevumi Ls 501,65 apmērā.
Cietušā vecākiem ar šādu lietas iznākumu bija grūti samierināties, tādēļ tapa pārsūdzība.
