Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) pērn visā Latvijā saņēma vairāk nekā 500 izsaukumu uz sodrēju degšanu dūmvados. Bauskas, Iecavas, Rundāles un Vecumnieku novadā tādu bija 24, šogad – četri, informē Viktorija Gribuste, VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā inspektore.
«Bauskas Dzīve» VUGD Bauskas daļu apmeklēja pagājušajā nedēļā «112 dienā», kas bija 11. februārī, un apskatīja rīkus, ko ugunsdzēsēji glābēji izmanto degošu sodrēju dzēšanā. Pašlaik apkures sezona ir pāri pusei, un šādi izsaukumi diemžēl kļūst biežāki. Vada komandieris Jānis Paškevičs stāstīja, ka šādos gadījumos izmanto tehnisko sāli, nevis ūdeni, kas temperatūras kontrasta dēļ var radīt plaisas skurstenī. Pēc tam darbā tiek laista skursteņslauķa birste ar desmit kilogramu smagu atsvaru.
«Nereti cilvēki uzskata, ka pēc ugunsdzēsēju darbošanās ar šo birsti dūmvads skaitās iztīrīts, bet tā tas nebūt nav. Noteikti ir jāsauc skursteņslauķis,» skaidro un uzsver Aleksandrs Ivanovs, Iecavas posteņa komandieris, kas bija ieradies Bauskā. Šie darbi būtu jāveic pirms 1. novembra, kad sākas apkures sezona. Reizi piecos gados vajadzētu veikt skursteņa tehnisko apkopi, izmantojot sertificēta skursteņslauķa pakalpojumus, jo tikai tādā gadījumā klients saņems dokumentu par tīrīšanu, kas jo īpaši svarīgi var būt apdrošināšanas gadījumos. Turklāt par dūmvadu netīrīšanu, īpaši reizēs, kad tas apdraud vairākus, var piemērot administratīvo atbildību.
Darbi sodrēju degšanas dzēšanā ugunsdzēsējiem prasa daudz laika, jo jālieto izbīdāmās kāpnes, nereti arī kādas konstrukcijas jānojauc, lai piekļūtu degšanas vietai, jāpārbauda pārsegumi, vai tur nav sākusies gruzdēšana vai degšana. Prom var doties tikai tad, kad dūmvads ir atdzisis, kad vīri pārliecinājušies, ka nekur nekas vairs nedeg. Allaž uz vietas ugunsdzēsēji glābēji runā ar īpašniekiem objektā, skaidro bīstamību un iespējas to novērst turpmāk.
