Nevienu normāli domājošu cilvēku nevar atstāt vienaldzīgu kaimiņvalstī Baltkrievijā notiekošais. No vienas puses prezidents Aleksandrs Lukašenko ar savu represīvo valsts aparātu un no otras puses neapbruņota baltkrievu tauta, kuras vienīgā vēlēšanās ir, lai tai nenozog vēlēšanu rezultātus.
Iepriekšējās vēlēšanās, kad A. Lukašenko izkārtoja sev uzvaru prezidenta vēlēšanās, es raudzījos uz opozicionāriem kā uz cilvēkiem, kuri nezina, ko grib. Ir darbs, bezmaksas medicīna un izglītība, uzņēmumi nav privatizēti kā Latvijā, zeme nav pārdota Rietumu investoriem. Toreiz es paturēju prātā, kā mana māte, pusgraudnieka meita, pirms 60 gadiem patiesi un godīgi jūsmoja par mūsu «diktatoru» Kārli Ulmani, kurš gan atšķirībā no A. Lu-kašenko nav nevienu savu oponentu fiziski iznīcinājis.
Pēdējos mēnešus Baltkrievijas diktatora izgājieniem sekoju ukraiņu blogera Vladimira Bučko «Youtube» kanālā «Vesta TV». Viņa materiālos labi varēja redzēt
A. Lukašenko divkosīgo dabu, vēlēšanos vienlaikus nosēdēt uz vairākiem krēsliem – Krievijas, Ķīnas, Amerikas Savienoto Valstu un Eiropas Savienības (diemžēl arī Latvijas). Tāpēc loģiski, ka uzreiz sāku sekot visiem notikumiem saistībā ar Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām.
Balsu viltošanu tauta nevar pieņemt
Pirmās neatkarīgo ziņu aģentūru «Exit Poll» aptaujas liecināja, ka opozīcijas kandidāte Svetlana Tihanovska ir uzvarējusi vēlēšanās ar vairāk nekā 70% balsu. Dažos vēlēšanu iecirkņos opozīcijas pārstāvjiem izdevās nofotografēt balsu skaitīšanas protokolus. Ir liecības, ka Baltkrievijas KGB (Valsts drošības komiteja – red.) spiediena rezultātā tie tika pārrakstīti par labu A. Lukašenko, tāpēc oficiālie vēlēšanu rezultāti bija 80% par labu A. Lukašenko un 10% par Svetlanu Tihanovsku.
Šādu balsu viltošanu Baltkrievijas tauta nevarēja pieņemt, tādēļ uzreiz pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas jau 9. augusta vakarā sāka nevardarbīgas protesta akcijas Minskas ielās pret vēlēšanu falsifikāciju. Uz to A. Lukašenko atbildēja ar OMON specvienību uzbrukumu, demonstrantu piekaušanu un apcietināšanu. Jau pirmajā protestu dienā dzīvību zaudēja viens jauns cilvēks. Tas, pretēji diktatora cerībām, nevis radīja bailes protestētāju vidū, bet, tieši otrādi, pielēja eļļu protestu ugunīm, un tie visu nākamo nedēļu tikai pieauga un turpinājās jau visā valstī. Baltkrievijas varas iestādes uz to atbildēja ar nežēlīgu teroru, pat sagrābjot un arestējot ar protestiem nesaistītus cilvēkus un iemetot tos cietumos – kopskaitā ap 7000. Nedaudz vēlāk vara piekāpās un izlaida no cietuma daļu arestēto. Daudzi tajos ir tikuši spīdzināti, izvaroti. Ir ziņas, ka upuru skaits jau mērāms desmitos. Vislabāk patiesai informācijai var sekot «Telegram» kanālā «NEXT» (tiešraidē). Kamēr es rakstu, pienāk aizvien jaunas ziņas. Daļa no režīma sargātājiem jau pāriet opozīcijas pusē.
Valsti uzskata par savu kolhozu
Tad kāpēc ir tik daudz atbalstītāju A. Lukašenko režīmam šeit Latvijā? Manuprāt, pirmkārt, cilvēki nezina, ka A. Lukašenko bija noorganizējis jau četrus «referendumus», ar katru reizi palielinot savu varu, atsakoties no Baltkrievijas pirmās republikas (25.03.1918. – 01.01.1919.) karoga un simbolikas, baltkrievu valodas kā valsts valodas. Viens no interneta komentētājiem ir izteicies šādi: «Putins Krieviju uzskata par savu uzņēmumu, bet Lukašenko Baltkrieviju – par savu kolhozu.» Otrkārt, cilvēki domā, ka Baltkrievijā uzreiz sāksies «prihvatizācijas» process, viss tikšot izlaupīts un pārdots Rietumiem.
Es tam kategoriski nevaru piekrist, jo, redzot baltkrievu prasmi organizēties, viņi to neļaus ne Rietumiem, ne Krievijai un ne Ķīnai. Piemēram, MTZ – Minskas traktoru rūpnīcu – darbinieki paši varētu pārņemt šo arī mūsu zemniekiem tik vajadzīgo uzņēmumu, organizējot kooperatīvo pārvaldi un ieceļot atbilstīgus menedžerus. Viņi nebūs tik stulbi, lai rūpnīcas direktoram maksātu 1 miljonu eiro algu kā mēs «airBaltic» šefam!
Kas būtu jādara mums, lai blakus mums būtu draudzīga, nacionāla un demokrātiska Baltkrievija? Jāizdara spiediens uz savu valdību, lai tā veic reālus soļus šī noziedzīgā A. Luka-šenko režīma ātrākai un pilnīgai starptautiskai izolācijai. Vispirms ir jāseko Lielbritānijas paraugam, jāizsauc Baltkrievijas vēstnieks uz Ārlietu ministriju, un jāiesniedz viņam nota, ka Latvija neatzīst A. Lukašenko par likumīgi ievēlētu prezidentu!
Бог дабраславіць Беларусь! (latv. val. – `Dievs, svētī Baltkrieviju!`).
