Cilvēkiem vajadzīga ne tikai materiālā palīdzība, secina Mežotnes pagasta sociālā dienesta vadītāja Marija Deja.
Cilvēkiem vajadzīga ne tikai materiālā palīdzība, secina Mežotnes pagasta sociālā dienesta vadītāja Marija Deja. Nereti daudz svarīgāka par naudu, apģērbu vai pārtiku ir cita cilvēka klātbūtne un iespēja no sirds izrunāties.
Pensionāre Līvija dzīvo vienā no Mežotnes pagasta visnomaļākajām vietām. Gar viņas mājām satiksmes autobusi nekursē. Uz pagasta centru vai uz Bausku var aiziet vienīgi kājām. Līvijas dēls gājis bojā, bet vedekla un mazbērni dzīvo citā rajonā. Marija Deja stāsta, cik priecīga pensionāre bijusi vēlēšanu dienā, kad pie viņas ieradušies pagasta vēlēšanu komisijas darbinieki: «Varēja just, ka cilvēks burtiski izslāpis pēc sabiedrības. Līvijas kundzei ļoti gribējās parunāties. Domāju, ka vairākus gadus viņa nav bijusi ārpus savām mājām. Līvija cenšas saglabāt dzīvessparu, gādā par māju un kopj lopiņus. Taču viņa jūtas atstumta, un sirdī krājas nepelnīts rūgtums. Vientulība vēl asāk izjūtama svētku reizēs, kad tuvumā nav nevienas dzīvas dvēseles.»
Līdzīga situācija ir arī Helēnai. Viņai nav neviena tuvinieka. Helēnai vismaz šad tad gadās sastapties ar citiem cilvēkiem, jo viņas mājas neatrodas gluži attālā nostūrī.
Abas sievietes visu mūžu dzīvojušas un strādājušas Mežotnes pagastā. Tagad viņas jūtas nevajadzīgas, bet klusēdamas cenšas pārvarēt lielo vientulību. Pagasta sociālā dienesta vadītāja uzskata, ka vislielāko prieku Ziemassvētkos abām pensionārēm sagādātu jauku cilvēku apciemojums.
