Kāda saistība amatniecībai ar tūrismu mūsu rajonā? Tā šeit pastāv tāpat kā citur Latvijā, taču par to ir maz informācijas.
Kāda saistība amatniecībai ar tūrismu mūsu rajonā? Tā šeit pastāv tāpat kā citur Latvijā, taču par to ir maz informācijas.
Trūkst atsaucības
Lai gūtu plašāku ieskatu Bauskas rajona amatniecībā kā potenciālā kultūras tūrisma resursā, Agnese Ārmane (Vidzemes augstskola, 2005. g.), sadarbojoties ar Bauskas amatnieku brālību, izstrādāja diplomdarbu, kurā apzināja Bauskas pilsētas un rajona amatnieku skaitu un amatu veidus, kas ir potenciāls tūrisma resurss. Viņa arī apkopoja ziņas par pašreizējo amatniecības iesaistīšanu tūrismā visos Latvijas novados.
Vienīgā pašvaldība Bauskas rajonā, kas sniedza ziņas par amatniekiem, bija Iecavas novada Dome. Informācijas sarežģītā iegūšana par pašreizējiem amatniekiem pilsētā un rajonā varētu būt iemesls tam, ka netika apzināti tie, kuri ar savu prasmi vēlētos darboties Bauskas amatniecības brālībā.
Situācija reģionos
Kurzemes tūrismā amatniecība nav plaši ietverta. Katrā pilsētā ir viens vai divi amatnieki vai amatnieku centri, kuri piedāvā tūristiem iepazīties ar vietējo amatnieku darinājumiem. Zemgalē tūrisma nozarē visbiežāk tiek iesaistīti kokamatnieki. Tūristu apmeklējumam tiek piedāvātas arī citas amatnieku darbnīcas – ādas apstrādes, kalēja, pinēja un arī keramiķu. Arī šajā gadījumā ir neliela saikne ar vēsturiskajiem amatniecības centriem. 20. gs. sākumā vienīgajā amatniecības centrā tika gatavoti dažādi koka izstrādājumi.
Latgalē amatniecības un tūrisma saistība ir izveidojusies cieša un stabila, jo ir daudz piedāvājumu tūristiem apmeklēt amatnieku darbnīcas. Tā kā Latgale ir Latvijas ekonomiski vājāk attīstītais reģions, autore uzskata, ka šeit, iespējams, līdzīgi kā pasaules vājāk attīstītās valstīs, tūrisma nozare ir izraudzīta sociālekonomiskās attīstības veicināšanai. Tāpēc arī amatniecība Latgalē tiek aktīvāk iesaistīta tūrismā nekā citos Latvijas novados. Tūrisma piedāvājumā visbiežāk tiek iekļauti jau vēsturiski izveidojušies Latgalei raksturīgie amatniecības veidi – keramika un kokamatniecība.
Dažādu arodu pratēji
Amatniecība visos laikos bijusi svarīga nodarbošanās Bauskas rajonā, par ko liecina 17. gs. reglamentācija par nodarbošanos ar amatniecību un amatnieku pārstāvniecība pilsētas Domē 20. gs. 20. gados.
Padomju laikā amatniecība bijusi stiprāk attīstīta nekā tirdzniecība Bauskas rajonā, ko noteica valstī pastāvošā ekonomika, tikai tā slēpās zem tautas lietišķās mākslas nosaukuma un sadzīves pakalpojumu kombināta. Pilsētā vēsturiski darbojušies daudzi dažādu smalku amatu pratēji – zeltkaļi, skroderi, bārddziņi un dziednieki, kurpnieki, podnieki u. c. Savukārt lauku apvidos izplatīts bijis kalēja un kokamatnieka amats.
Mainās izpratne
Tāpat kā visā Latvijā, arī Bauskas rajonā amatniecības nozīme un izplatība ir mainījusies. Mūsdienās Bauskas rajonā ir zudis tāds amats kā bārddzinis, dziednieks u. c. Arī kalēju, kokamatnieku un podnieku skaits ir stipri sarucis. Kurpnieka amata nozīme ir citādāka nekā agrāk. Mūsdienās Bauskas rajonā kurpnieki strādā pilsētā un nodarbojas ar apavu labošanu, nevis izgatavošanu.
Bauskas rajona tūrisma attīstības stratēģijas 4. sadaļas 1. punktā minēta amatnieku darbnīcu, mākslas salonu iekļaušana tūrisma maršrutos. Šis uzdevums uzticēts Bauskas rajona Tūrisma informācijas centram un Tūrisma asociācijai. Uzdevuma norādītais veicamais laiks – regulāri. Par tūrisma produktu tiek uzskatīta arī starptautiska mēroga kultūras pasākumu organizēšana.
Potenciāla pietiek
Attīstības programmas analīzē norādīts, ka pilsētā ir ievērojams amatnieku un sīkražotāju potenciāls. Kā iespēja minēta tūrisma objektu sakārtošana un saistīšana ar amatniecību, tādējādi izveidojot pozitīvu atgriezenisko saiti darba vietu radīšanai un pilsētas vispārējai attīstībai. Vēl viena iespēja saistībā ar amatniecību – tūrisma objektos var radīt īpašu pievilcību ar amatnieku piedāvājumiem un vienreizējiem vai tradicionāliem, savdabīgiem pasākumiem.
Bauskas pilsētas sociāli ekonomiskās programmas sadaļā par tūrismu norādīts, ka pilsētā varēs apgūt Zemgalei raksturīgās kultūras un daiļamatniecības prasmes. Kā rezultāts tiek minēts amatnieku tirdziņš, tirdzniecības vietas – Rātslaukumā, vecpilsētas ēkās un pilī –, darbnīcas veikali, kur varētu pasūtīt konkrētu lietu, vērojot tās tapšanu, individuāli apgūt vienkāršus darināšanas paņēmienus.
Iesaista maršrutos
Bauskas rajona tūrisma maršrutos iekļautas četras amatnieku sētas un darbnīcas: šūnakmens apstrādes darbnīca “Sutras” Bārbeles pagastā, kokamatnieka sēta “Jūras” Vecumnieku pagastā, veikals aušanas darbnīca “Liepiņa” Bauskā un Tautas lietišķās mākslas studija (TLMS) “Bauska”. Maršrutā “Dienvidlatvijas aktīvā karsta teritorija” ietvertas “Sutras” un “Jūras”. TLMS “Bauska” un aušanas darbnīca “Liepiņa” ir iekļautas tūrisma maršrutā “No Bauskas vecpilsētas līdz Ķirbaksalai”. Kokamatnieka sēta “Jūras” ir ietverta arī maršrutā “Nedēļas nogale Bauskas rajonā autotūristiem”. Aušanas darbnīcu “Liepiņa” tiek piedāvāts apmeklēt jaunlaulātajiem.
Konkrēti ieteikumi
Piedāvāju vairākus priekšlikumus, lai uzlabotu situāciju amatniecības nozarē mūsu rajonā:
– Latvijas tūrismā iesaistītām organizācijām palīdzēt saglabāt latviešu amatniecību, iekļaujot to tūrismā un popularizējot ārzemēs.
– Bauskas pilsētas un rajona pašvaldībām, sadarbojoties ar tūrisma un amatniecības organizācijām, izmantot Bauskas rajona amatniecības vēsturisko nozīmi un amatniecību kā maz izplatītu tūrisma resursu, vairāk iesaistīt rajona amatniekus tūrismā.
– Bauskas pilsētas Domei pilnvērtīgi realizēt plānošanas dokumentos minētās amatnieku darbību atbalstošās funkcijas, tādējādi popularizējot amatniecību vietējo iedzīvotāju vidū un veicinot pilsētas sociālekonomisko attīstību.
– Bauskas pilsētas tūrisma piedāvājumā iekļaut amatniecību kā tieši Bausku raksturojošu kultūras tūrisma produktu.
– Rīkot un popularizēt ar amatniecību saistītus pasākumus un amatnieku tirgošanos Bauskā plānošanas dokumentos noteiktās pilsētas teritorijās: Bauskas vecpilsētā, dārzos, parkos un pilskalnā.
