Ir noticis noziegums – izvarota skolas apkopēja. Izmeklētājs viņai jautā, kā īsti viss noticis.
Ir noticis noziegums – izvarota skolas apkopēja. Izmeklētājs viņai jautā, kā īsti viss noticis. Apkopēja stāsta:
– Vakarā gaitenī mierīgi mazgāju grīdu, kad man kāds klusi piezagās no mugurpuses un uzbruka.
Izmeklētājs:
– Vai jūs mēģinājāt vismaz pretoties vai bēgt?
Apkopēja: – Bēgt? Ko jūs – bēgt pa izmazgātu grīdu?
***
Zvana mobilais tālrunis. – Mīļais, kur tu esi?
– Esmu medībās.
– Un kas tev blakus tik smagi elpo?
– Lācis…
***
Kādas mācību iestādes skolotāju istabā ieiet skolnieks un žēlabainā balsī saka:
– Cienījamie skolotāji, atvainojos par traucējumu! Es neesmu vietējais, un man stacijā nozaga liecību ar visām atzīmēm. Esiet tik laipni, ziedojiet jaunu liecību un salieciet atzīmes, cik nu katram nav žēl!
***
Direktors ierauj savā kabinetā sekretāri un sāk viņu izģērbt. Sekretāre, tramīgi lūkodamās uz durvju pusi, čukst:
– Šef, durvis jau gan vajadzētu aizvērt!
– Nē, dārgā, nedrīkst! Citi vēl padomās, ka mēs dienas vidū sēžam pie glāzītēm.