Strādājošajiem vairāk jāskaidro viņu darba tiesības un nelegālās nodarbinātības negatīvās sekas.
Strādājošajiem vairāk jāskaidro viņu darba tiesības un nelegālās nodarbinātības negatīvās sekas.
To paredz Labklājības ministrijas pamatnostādnes nelegālās nodarbinātības samazināšanai, ko 27. janvārī akceptēja valdības sēdē, informē Labklājības ministrijas sabiedrisko attiecību nodaļa.
“Cīņa pret nelegālo nodarbinātību ir valstiski svarīga prioritāte. Negodīga uzņēmējdarbība apdraud pašus “aplokšņu algu” saņēmējus un negatīvi ietekmē arī valsts budžetu,” uzskata labklājības ministre Dagnija Staķe.
Tam, kurš saņem “aplokšņu algu”, jāzina, ka par viņu netiek maksāti nodokļi. Šāds strādājošais ir sociāli neaizsargāts, darbu zaudējot, gūstot traumu vai arodslimību. Arī sasniedzot pensijas vecumu, viņš var piedzīvot nepatīkamu pārsteigumu, uzzinot, ka no nodokļiem nav veidojis pensijas uzkrājumus. Bez darba līguma darba devēja un darbinieka attiecībām nevar piemērot tiesību normas un tiesisko attiecību pastāvēšanu iespējams pierādīt tikai tiesā.
Tāpēc par darba tiesībām un nelegālā darba negatīvajām sekām jāsāk runāt jau skolā, uzskata D. Staķe.
Nelegālā nodarbinātība traucē uzņēmumu savstarpēji godīgu konkurenci. Darba devējiem, kas nodarbina iedzīvotājus saskaņā ar tiesību normām un maksā visus nodokļus, ir grūtāk pastāvēt darba tirgū, salīdzinot ar uzņēmumiem – nodokļu nemaksātājiem.
Lai mazinātu nelegālo nodarbinātību darba jomā, plānots uzturēt regulāru dialogu ar sociālajiem partneriem – darba devējiem un arodbiedrībām.
Būs vairāk inspektoru, kuri veiks pārbaudes uzņēmumos, īpaši nozarēs, kurās nelegālā nodarbinātība ir visizplatītākā. Tā uzlabosies darba tiesību normu ievērošanas kontrole.
