Godātā redakcija! Rakstu Jums, lai izteiktu savas pārdomas par meliorāciju un, tāpat kā V. P. no Vecumniekiem «Bauskas Dzīves» 8. jūlija nu-murā, «par naudas taupīšanu».
Godātā redakcija! Rakstu Jums, lai izteiktu savas pārdomas par meliorāciju un, tāpat kā V. P. no Vecumniekiem «Bauskas Dzīves» 8. jūlija nu-murā, «par naudas taupīšanu».
Meliorācijā (grāvju kopšanā) esmu nostrādājis 20 gadu – Vecumnieku padomju saim-niecībā 15 gadu un Bauskas MSP 5 gadus kā upju strādnieks. Visu šo laiku esmu lasījis publikācijas par meliorācijas problēmām avīzēs, žurnālos, arī literatūrā. Nākas atzīt, ka īstas skaidrības tomēr mums nav, kā kopt grāvjus un upes. Viena upīte tiek izpļauta uz «nullīti», bet citā saimnieko bebri, kas nograuž kokus un tie pūst gadiem ilgi. Nevienam par to nav nekādas intereses. Pēc mūsdienu un agrākiem standartiem pieņemts, ka grāvjiem jābūt tīriem no apauguma ar krūmiem, kokiem. Bet ap 1974. gadu Jūsu avīzītē bija mazs rakstiņš, ka Igaunijā grāvmalās stāda cieto lapu koku stādus – grāvjus apmežo. Arī žurnālā «Latvijas Lauksaim-nieks» 1988. gadā ap 8. burtnīcu 16. PMK (apvienotais ar MSP) darbinieks rakstīja par novad-grāvju apmežošanu, lai to gultnes neaizaugtu ar zālēm un nebūtu vajadzība tos pļaut. Vai tā nebūtu laba naudas ekonomija?
Ar cieņu,
