Lidija un Artūrs vairāk nekā 40 gadu dzīvo Codes pagastā, bet uz Bausku iet kājām.
Lidija un Artūrs vairāk nekā 40 gadu dzīvo Codes pagastā, bet uz Bausku iet kājām. Pilsēta Zosu ģimenei kā ar roku sasniedzama.
Pa logu var skatīties, kā mašīnas brauc pār Mēmeles tiltu, acu priekšā baznīcu torņi, kalnā vidusskola. Īpaši vakaros, gaismas namu logos un uz ielām padara šo skatu īpaši krāsainu.
Augstās āres
Šo vietu stāvajā krastā pie upes ģimenes mājai viņi nolūkojuši 60. gadu sākumā, atceras Artūrs. Abi jaunie zootehnikas speciālisti apprecējās, studējot toreizējā Lauksaimniecības akadēmijā, 1959. gada decembra pēdējā dienā, un vēl tikai gads līdz zelta gadskārtai.
Nonākot Bauskas pusē, Artūrs kļuva par kopsaimniecības priekšsēdētāju, Lidija strādāja par zootehniķi. Zemgalē viņi ir ienācēji katrs no savas Latvijas puses – Artūra vecāku mājas ar 30 hektāriem zemes bija Zosēnu pagasta Piebalgā, bet Lidijas dzimtas saknes ir Sēlijā. Lidija atceras, ka vecāki viņu gribējuši nosaukt par Liliju, bet katoļu kalendārā tāda vārda nav bijis, tāpēc kristīta par Lidiju. Taču draugi viņu visu mūžu saukuši par Liliju. Arī savu kristītā vārda dienu, kas ir 16. janvārī, viņa nekad neesot svinējusi.
Mājai vārdu ilgi gudrot nav nācies. Artūrs vēlējies tām dot savu dzimto Vidzemes mājvārdu “Augstāri”. No bērnības viņš atceras, ka kaimiņos ir bijuši “Lejas Augstāri” un “Kalna Augstāri”. Kas tie par “stāriem”, Artūrs nevar izskaidrot. Viņš spriež, ka mājas nosaukums drīzāk saistīts ar tās atrašanos pakalnā, augstākā vietā, līdz ar to – augstās āres. Līdzīgi, augstāk par reljefā zemāk izvietoto Bausku, atrodas arī Codes pagasta “Augstāri”.
Pīļu balle
Kamēr Artūra vecāki vēl bijuši dzīvi, radi tikušies novembra sākumā, kad valsts svētkos bija vairākas brīvas dienas. Tad rīkota pīļu balle un no putnu kūts iemītniecēm vismaz pārītim nācās pārcelties uz cepeškrāsni, atceras Lidija. Viņa ilgus gadus dziedājusi folkloras kopā “Dreņģeri”. Ar to kopā piedzīvoti gan skaisti Dziesmu svētki, gan festivāls “Baltica”.
Tagad Lidijas un Artūra mājas dzīve kļuvusi rāmāka un klusa. Pērnā gada nogalē mūžībā aizgājusi Lidijas māmiņa, kas, meitas aprūpēta, “Augstāros” piedzīvojusi ļoti garu mūžu – 103 gadus. Reizumis iegriežas dēls. Abi pensionāri dzīvo taupības režīmā, jo malka kļuvusi dārga un jācenšas iztikt ar retāku kurināšanu.
