Lai piepildītu sapni par savu namu, Ēriks Jumiķis iztērēja visus iekrājumus, tirgoja Baltkrievijā ražotos traktorus un pārdeva sev piederošas vērtīgas lietas.
Vecumnieku novada Bārbeles pagasta nams «Vīksnas» būvēts pēc unikāla projekta, kurš izstrādāts Valmierā, atceras mājas saimnieks Ēriks.
Gaismas ciemā
Bārbeles pagasta Gaismas ciemā Ēriks uz dzīvi apmeties pēc precībām. Toreiz, 90. gadu sākumā, ciemā māju celt neļāva. «Kolhozs «Gaisma» deva māju Bārbelē, bet es negribēju. Lai uzceltu savu namu tur, kur vēlējos, nācās par visu maksāt pašam,» atceras saimnieks. Viņš neslēpj – ar 17 tūkstošiem latu nebija gana, lai ēku uzceltu. «Braucu uz Baltkrieviju pakaļ traktoriem, atdzinu uz Bārbeli un pārdevu. Notirgoju arī citas savas mantas. Tā nopelnīju trūkstošo naudu «Vīksnu» būvniecībai. Par līdzekļiem man nospļauties, galvenais, ka pašam savs jumts virs galvas, kurā pēc laika varēs dzīvot mani bērni un bērnubērni,» tāda ir Ērika nostāja.
«Iepriekš šeit bija veca muiža, kur saimniekoja supermemme – Emīlija Gobiņa. Veco māju sauca «Vīksnas», un, būvējot savu namu, nosaukumu vēlējos saglabāt iepriekšējo. Divi nami ar vienādu vārdu nedrīkst būt, tāpēc dokumentos ir «Vīksniņas», bet sirdī «Vīksnas»,» stāsta mājas saimnieks.
Lepojas ar ābeļdārzu
Nams ir īpašas formas. «Pieļauju, ka otras šādas mājas Latvijā nav. Tas ir unikāls projekts ar divām lielām viesistabām un četrām mazākām istabām,» ar savu namu lepojas Ēriks. Būvdarbi ilguši trīs gadus, bez aizķeršanās. Ilgu laiku izmantots vecais pagrabs, bet tad tas kļuvis par šauru. Tagad pagalmā ir jauns. Saimnieks nosmej, ka pagrabs kopā ar palīgiem uzcelts ātri – «šķipeles rokās, un gatavs».
«Sava māja ir sava māja. Dari, ko gribi!» patīkamā nopūtā teic Ēriks. Viņš lepojas arīdzan ar savu ābeļdārzu. «Agrāk augļus vedām nodot uz Bausku, tagad vedam uz leišiem. Pērn nodevu trīs tonnas. Nedaudz sanāk nopelnīt. Ābeles ražo labi, koki ir padevušies spēcīgi un labas kvalitātes,» stāsta saimnieks.
Tagad namā rit pārmaiņas – remonts, un mājas sienas piedzīvo modernizāciju.
Alkas pēc dīķa
Apkārt privātmājai slienas vairākas citas būves – saimniecības ēka, klētiņa, šķūnis, pirtiņa un pat graudu uzglabāšanas tornis. To nopircis par 70 latiem dēlam, bet viņš to tā arī netika izmantojis. Puikam torni nevajadzēja, tāpēc tagad to izmanto saimnieka znots. Ērika sieva iekārtojusi puķu dobes, bet saimnieks sastādījis kokus. Milzīgais ozols kalpo par mājas aizsegu no draudīgiem vējiem. Saimnieks ilgojas pēc dīķa, bet īpašumā neesot vairs brīvas vietas. «Kaimiņu zemē jau bedri neraks. Pēc pirts mesties dīķī būtu liels kaifs,» ar smaidu sejā noteic kungs.
Ērikam un viņa sievai Anitai ir divi bērni un divi mazbērni, kuri «Vīksnās» ir bieži un gaidīti viesi. Puika izkurina pirti, un ģimeniska pēršanās notiekot regulāri. Atvases dzīvo turpat, Bārbeles pagastā, un Ēriks noteic, ka visa ģimene ir Latvijas patrioti.
