Kopš 1. janvāra stājušies spēkā grozījumi likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli», kas nosaka izdevumu normu piemērošanu, ieturot nodokli no augoša meža un kokmateriālu pārdošanas ienākumiem to izmaksas vietā.
Kopš 1. janvāra stājušies spēkā grozījumi likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli», kas nosaka izdevumu normu piemērošanu, ieturot nodokli no augoša meža un kokmateriālu pārdošanas ienākumiem to izmaksas vietā.
Lai veicinātu legālu kokmateriālu tirdzniecību, Valsts Ieņēmumu dienests (VID) un Latvijas kokmateriālu eksportētāju asociācija (LKEA) aicina meža īpašniekus izmantot iespējas, ko dod grozījumi likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli». Skaidro LKEA biroja vadītāja AUSMA KRIEVĀNE.
– Tāpat kā līdz šim, nodoklis ienākuma izmaksas vietā tiks ieturēts, ja meža pārdevējs nav reģistrējies saimnieciskās darbības veicēja statusā. Šādā gadījumā ienākuma izmaksātājs, ieturot nodokli no augoša meža pārdošanas ienākuma, pirms nodokļa aprēķināšanas no izmaksājamās summas atskaita ar meža atjaunošanu saistītos izdevumus, piemērojot izdevumu normu 25 procentu apmērā no izmaksājamās summas. Rezultātā ienākuma nodoklis par šo darījumu ir nevis 25 procenti no summas (kā tas bija pagājušajā gadā), bet 18,75 procenti (1. piemērs).
Ja tiek pārdots sagatavots kokmateriālu sortiments, tad ienākums, kas gūts no kokmateriālu pārdošanas, tiek aplikts ar ienākuma nodokli, atskaitot ar kokmateriālu sagatavošanu un pārdošanu saistītos izdevumus, piemērojot izdevumu normu 50 procentu apmērā no izmaksājamās summas. Proti, darījums tiek aplikts ar ienākuma nodokli nevis 25, bet 12,5 procentu apmērā (2. piemērs).
Ja fiziskā persona, kura nav reģistrējusies kā saimnieciskās darbības veicēja, pārdod augošu mežu, tā noformē pirkšanas – pārdošanas līgumu, bet, ja pārdod kokmateriālus, darījumu noformē ar kokmateriālu preču pavadzīmirēķinu, ko saņem VID nodaļā.
Ja fiziska persona ir reģistrējusies saimnieciskās darbības veicēja statusā, no augoša meža un kokmateriālu pārdošanas ienākumiem iedzīvotāju ienākuma nodoklis ienākuma izmaksas vietā nav jāietur.
1. piemērs.
2001. gada sākumā SIA «Egle» iegādājās augošu mežu no Andra Priedes par Ls 4000. Aprēķinot ieturamo iedzīvotāju ienākuma nodokli, jāņem vērā ar meža atjaunošanu saistīto izdevumu norma 25 procentu apmērā. Tātad Andra Priedes apliekamais ienākums ir: 4000 – (4000×25%) = 3000 (Ls).
Līdz ar to ieturamā nodokļa summa ir: 3000×25% = 750 (Ls). Tātad A. Priede par darījumu samaksājis nodoklī nevis Ls 1000, bet gan Ls 750.
2. piemērs.
2001. gada pavasarī Jānis Bērziņš pārdeva sagatavotus kokmateriālus par Ls 2000. Kokmateriālu pircējs ieturēja nodokli ienākuma izmaksas vietā. Ieturot iedzīvotāju ienākuma nodokli, jāņem vērā ar kokmateriālu sagatavošanu un pārdošanu saistīto izdevumu norma 50 procentu apmērā. Tātad Jāņa Bērziņa apliekamais ienākums ir: 2000 – (2000×50%) = 1000 (Ls). Līdz ar to ieturamā nodokļa summa ir: 1000×25% = 250 (Ls) un Jānis Bērziņš samaksāja nodokļos nevis Ls 500, bet tikai Ls 250.
