Virsrakstā teiktie vārdi bija Latvijas Pašvaldību savienības 14. kongresa moto. Forumā pagājušās nedēļas nogalē Jūrmalā pulcējās vairāki simti pašvaldību vadītāju, arī no mūsu rajona.
Virsrakstā teiktie vārdi bija Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) 14. kongresa moto. Forumā pagājušās nedēļas nogalē Jūrmalā pulcējās vairāki simti pašvaldību vadītāju, arī no mūsu rajona.
Šis kongress pašvaldībām bija zīmīgs ar to, ka Latvija tikko iestājusies Eiropas Savienībā (ES). Tas nozīmē arī jaunus uzdevumus un pienākumus vietvarām. Mūsu rajona pašvaldību vadītāji, kongresa dalībnieki, stāsta, kas gūts no jauna, kas šim kongresam raksturīgs.
Vai pašvaldības spēj pielāgoties?
“Kongresā daudz runāja, kādas pārmaiņas sagaida pašvaldības ES. Izskanēja gan “par”, gan “pret”, aplūkojot iespējas pielāgoties jaunajiem apstākļiem. Piekrītu, mēs ilgi un skaļi esam gatavojušies šim notikumam – iestājai ES. Kad tas noticis, vairs īsti nezinām, kas turpmāk darāms. Pašvaldību lietās daudzi jautājumi tā arī nav sagaidījuši risinājumu. Tiek solīts un atlikts no gada uz gadu, piemēram, novadu veidošana, Pašvaldību vēlēšanu likums un citi,” sacīja perspektīvā Vecumnieku pagasta padomes priekšsēdētājs Rihards Melgailis.
Iepriekšējo gadu kongresos debatēs vairāk izskanējušas emocijas, tagad to ir bijis daudz mazāk. “Tas liecina, ka emociju vilnim esam tikuši pāri. Pieņemti konstruktīvi lēmumi, rezolūcijas, jo katram, kas to vēlējies, ir bijusi iespēja izteikt priekšlikumus kongresa dokumentu sagatavošanā,” atzina R. Melgailis. Viņš sacīja, ka LPS pašlaik ir vidutāja starp valdību un pašvaldībām.
Jaušama nekompetence
Codes pagasta padomes priekšsēdētājs Andris Āboliņš atzina, ka svarīga ir kongresā pieņemtā rezolūcija par Satversmes grozījumiem, jo pašvaldību principa ietveršana valsts pamatlikumā būtu nozīmīgs solis vietvaru demokrātijas nostiprināšanā. “Kopš pašvaldību reformas koncepcijas pieņemšanas, kurā definēts uzdevums ietvert Satversmē nodaļu par pašvaldībām, pagājuši jau desmit gadi, bet šis uzdevums vēl nav izpildīts,” tā A. Āboliņš. Vairāku ministru paustajā nostājā bijusi jaušama nekompetence jautājumos, kas risināti pirms ilgāka laika.
“Manuprāt, nozīmīgi, ka kongresā tika akcentēts brīvprātības princips, kas tagad un turpmāk būs spēkā, veidojot novadus. 102 pašvaldību modelis nav dogma, tas ir tikai viens no iespējamiem variantiem,” sacīja kongresa dalībnieks Gailīšu pagasta padomes priekšsēdētājs Valdis Veips.
Daudz valdības pārstāvju
Kongresā nolemts, ka arī LPS jābūt savam pārstāvim Briselē. “Ir nepieciešams informācijas apmaiņas nodrošinājums starp pirmavotiem un arī interešu aizstāvība,” skaidroja Ceraukstes pašvaldības vadītājs Vitauts Dzenis. Viņš uzskata, ka nozīmīga ir kongresā pieņemtā rezolūcija par valsts un pašvaldību ceļiem, jo vietvaras pašlaik saņem tikai 45 procentus no nepieciešamajiem līdzekļiem ceļu uzturēšanai. Arī ES fondus autoceļu būvniecībai piesaistīt nav iespējams. Cerīgs ir lēmums pārskatīt Autoce ļu fonda veidošanas mehānismu.
“Kopumā šis kongress atšķīrās ar lietišķumu un to, ka interesi par apspriežamiem jautājumiem bija parādījuši daudzi valdības pārstāvji,” rezumēja V. Dzenis.
***
Uzziņai
LPS 14. kongresā pieņemtas šādas rezolūcijas:
– Par Satversmes grozījumiem;
– Par neatliekamiem pasākumiem veselības aprūpē;
– Par atbalstu teritorijas plānošanai;
– Par valsts un pašvaldību ceļiem;
– Par pašvaldību deputātu sociālajām garantijām un citas.
