Nedēļa pēc valsts svētkiem Latvijā pagājusi, apspriežot evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapa Jāņa Vanaga rīcību, atsakoties vadīt 18. novembra dievkalpojumu Doma baznīcā.
Nedēļa pēc valsts svētkiem Latvijā pagājusi, apspriežot evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapa Jāņa Vanaga rīcību, atsakoties vadīt 18. novembra dievkalpojumu Doma baznīcā.
Notikums sabiedrības dažādās aprindās ticis vērtēts arī kā skandaloza, nepieredzēta bezkaunība, baznīcas liekulību apliecinoša novēršanās «no savām avīm». Jāatgādina gan, ka Jānim Vanagam šajā brīdī pievienojās visu tradicionālo reliģisko konfesiju vadītāji Latvijā. Viņi bija dievkalpojumā, bet neuzrunāja draudzi un valsts augstās amatpersonas. Atklājies, ka šī klusēšana bijusi daudz iespaidīgāka par iespējami svētsvinīgiem, valsts svētkiem īpaši pieskaņotiem vārdiem. Tātad – protests mērķi sasniedzis.
Arhibīskapa Jāņa Vanaga atklātā vēstule Valsts prezidentei ir publicēta «Lauku Avīzē». Tajā Jānis Vanags gluži vienkārši ir atļāvies pateikt, ko zina un saprot vairākums Latvijas iedzīvotāju, kuri nepieder pie «slāņiem un smalkajām aprindām». «Ļoti daudzi Latvijas iedzīvotāji dzīvo trūkumā, daļa pat nabadzībā.. Taču cilvēkiem kļūst arvien mazāk iemesla domāt, ka viņu trūkuma cēlonis ir ceļš uz brīvību,» raksta J. Vanags.
Arhibīskaps ir atļāvies norādīt, ka tauta nepavisam nav akla. Cilvēki redz, cik veikli pie lemšanas tikušie savā labā izmanto sev, nevis vairākumam labvēlīgus likumus. Par likumdošanā paredzētajiem, dīvainajiem nodokļu atvieglojumiem Latvijas valstī, kas izdevīgi tieši visturīgākajiem, rakstījusi arī «Bauskas Dzīve». Tostarp baznīcu atgūtos īpašumus likumdevējs nolēmis aplikt ar nodokļiem. Vai nebūtu dīvaināk, ja arhibīskaps šajā jautājumā neizteiktos?
Vēstulē prezidentei luterāņu arhibīskaps pieminējis Pasaules Bankas secinājumu – korupcija Latvijā ir tik izplatīta, ka jālieto termins «valsts nozagšana». Jānis Vanags to komentē: «Vienkāršajiem, no elites tālu stāvošajiem cilvēkiem ir nozagta valsts, ar kuru lepoties un par ko priecāties. Viņi ir palikuši basām kājām un ar pelavmaizi – ceļā uz nekurieni.» Diemžēl Latvijas baznīcu spēkos nav visus izsalkušos pabarot un nosalušos sasildīt. Ja tas nerūp arī Latvijas valstij…
Cauri gadsimtiem baznīcas ir paudušas vienu vienīgu noliegumu pret abortiem, kas minēts arī šajā vēstulē, piesaucot bausli «Tev nebūs nokaut!». Tādēļ likums par iedzīvotāju reproduktīvo veselību, kas pirmajā lasījumā izskatīts Saeimā, baznīcai nekad nebūs pieņemams.
Atļaušos teikt, ka palīgmācītāja Krista Kalniņa vadītais valsts svētku dievkalpojums un sprediķis bija tiešām labs. Savukārt arhibīskapa Jāņa Vanaga rīcību vērtēju kā palīgā saucienu: savu ticību vajag apliecināt arī ar darbiem. Latvijas valdība varētu ielūgt kaut vai Romas pāvestu vadīt 18. novembra dievkalpojumu. Taču svētība valstij nebūs lielāka, kamēr nemainīsies cilvēki.
