Ingūna Mediņa no Codes pagasta nodarbojas ar kazkopību. Tā ir nozare, kurā viņa pelna naudu.
Ingūna Mediņa no Codes pagasta nodarbojas ar kazkopību. Tā ir nozare, kurā viņa pelna naudu.
“Kazu audzēšanas pirmsākumi meklējami nu jau pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu vidū. Toreiz turējām divas kazas,” atceras I. Mediņa.
Ierīko šķirnes fermu
Tagad viņai ir šķirnes kazu saimniecī ba, kurā tiek aprūpēti 84 dzīvnieki, to vidū viens āzis. Audzē Latvijas vietējos un Zānes lopus. Turklāt laukos dzīvojošai sievietei pieder bioloģiska saimniecība. Tas nozīmē, ka dzīvnieki ēd neķimizētu barību. Šim apstāklim ir gan ieguvumi, gan trūkumi. Pozitīvā puse – tīrs piens, sliktā iezīme – zemāks izslaukums.
I. Mediņas ganāmpulkā ir 42 slaucamas kazas, vidējais izslaukums – divarpus litru piena dienā. Ir lopi, kuri dod četrus litrus piena. Saimniece vēstī, ka viņas galvenais ienākumu avots ir piena pārdošana. Tas tiek vests uz sierotavu Jelgavas rajona Cenu pagasta “Līcīšos”. Zemnieku saimniecība “Līcīši” nodarbojas ar piena produktu ražošanu, šķirnes lopu audzēšanu. I. Mediņa uzsver laba un stabila noņēmēja nozīmi. Ja nebūtu, kur produktu realizēt, šāda uzņēmējdarbība neveiktos. Turklāt no I. Mediņas kā no pastāvīgas piegādātājas piens tiek iepirkts par divdesmit pieciem santīmiem litrā. “Ar šādu cenu var uzturēt saimniecību,” tā Ingūna.
Strādā par lopu pārraudzi
I. Mediņa min vispārzināmu faktu, ka strādājot saskaras ar darījumu partneriem, kuriem saņemtos ienākumus ir izdevīgāk neiegrāmatot. Tā ir realitāte, ar ko jārēķinās. Mēnesī kazkopība veido 300 latu lielu saimniecības budžetu.
I. Mediņa strādā arī par lopkopības pārraudzi. Savukārt vīram Jānim ir algots darbs SIA “Lielmežotne”. Liels atbalsts kazkopībā ir subsīdijas, kas tiek piešķirtas kopš 2001. gada. Kazu audzēšanas priekšrocība ir tāda, ka tās strauji vairojas, tādējādi saimniecība paplašinās ātri.
Nauda jāizdod laba āža iegādei. Tas var maksāt no 50 līdz 80 latu, mēnesi veca kazlēna cena – 20 latu. I. Mediņa atklāj, ka kazas tiek audzētas arī gaļai, taču pieprasījums pēc tās ir niecīgs. Par stabilu klientu var uzskatīt kādu armēni.
Lauku uzņēmēja atzīst, ka viņa nav izmantojusi kredītu, lai izveidotu šķirnes kazu saimniecību. “Neesmu droša, vai spēšu to atdot,” tā I. Mediņa. Taču viņa ir pārliecināta par ko ci tu – ir jāstudē. Lai rosinātu dēlu Ivo, viņa iestājusies Latvijas Lauksaimniecības universitātes neklātienes pirmajā kursā. I. Mediņa iecerējusi iegūt zootehniķes izglītību. Savukārt Ivo plāno kļūt par agronomu ar specializāciju dārzkopībā. Pagaidām māte ar dēlu studē vienā kursā, jo abām specialitātēm sākumā pasniedz vienus un tos pašus priekšmetus.
