Lasītāji vēlas noskaidrot, kādas ir viena skolēna izglītošanas izmaksas gadā. Aprēķinu veikšanai pašvaldībās ir izstrādāta speciāla sistēma, jo izdevumi veidojas vismaz no astoņiem dažādiem rādītājiem.
Lasītāji vēlas noskaidrot, kādas ir viena skolēna izglītošanas izmaksas gadā. Aprēķinu veikšanai pašvaldībās ir izstrādāta speciāla sistēma, jo izdevumi veidojas vismaz no astoņiem dažādiem rādītājiem.
Skaitļi visu neizsaka
Lai uzskatāmāk parādītu procesu, “Bauskas Dzīve” izvēlējās četras pašvaldības ar atšķirīgu skolu skaitu. Bauskā darbojas piecas vispārējās izglītības iestādes, Dāviņu pagastā nav nevienas skolas, bet Īslīces un Bārbeles pagastā ir pa vienai izglītības iestādei.
Pilsētas Domes finanšu nodaļas vadītāja Sarmīte Oļehnoviča uzskata, ka aprēķinu rezultātā iegūtais vidējais skaitlis, kas atspoguļo viena skolēna izglītošanas izmaksas, nevar tikt izmantots salīdzinošai analīzei, jo katrā pašvaldībā un izglītības iestādē situācija nav vienāda. Tomēr interesanti, ka neparādās krasas atšķirības starp minimālo un maksimālo summu, kas dažādās pašvaldībās tiek tērēta viena bērna mācīšanai.
Noteikti vairāki kritēriji
Finanšu nodaļas vadītāja iepazīstina ar Bauskas pilsētas Domes izstrādātiem un akceptētiem kritērijiem budžeta veidošanā, to ilustrējot ar izglītības nodrošināšanai izlietoto līdzekļu analīzi 2003. gadā. Aprēķinus par viena skolēna mācīšanas izmaksām veido šādi rādītāji: pedagogu darba algas, tehniskā personāla algas, sociālais nodoklis, skolu darbinieku komandējumi, pakalpojumu, remonta, skolu administrācijas uzturēšanas izdevumi, materiālu, inventāra iegāde, energoresursi, grāmatu iegāde. Aprēķinos netiek iekļauti izdevumi par ēdināšanu.
Vispārizglītojošās skolās pedagogu darba samaksa tiek veikta no valsts budžeta. Šie līdzekļi tiek sadalīti ar rajona Izglītības pārvaldes starpniecību. Visus pārējos skolu uzturēšanas izdevumus sedz pašvaldības.
Tehniskā personāla darba algu kopējais apjoms ir atkarīgs no izglītības iestāžu platības, nevis no skolēnu skaita. Tas nozīmē, ka Bauskas 1. vidusskolā tiek tērēta daudz lielāka summa nekā, piemēram, Bārbeles pamatskolā. Plānojot komandējumu izdevumus, galvenais kritērijs ir skolas darbinieku skaits. Tātad – jo vairāk darbinieku, jo lielāku summu ir iespējams pieprasīt. Arī šajā gadījumā skolēnu skaitam nav nozīmes. Savukārt materiālu, inventāra un grāmatu iegādes līdzekļi tiek piešķirti proporcionāli izglītojamo skaitam. “Lai gan ir zināms, ka mazās skolās bērnu izglītošanas izmaksas ir augstākas, visus rādītājus tomēr nevar reducēt uz skolēnu skaitu, jo eksistē arī citi kritēriji,” rezumē Sarmīte Oļehnoviča.
Ēku uzturēšana nav lēta
Tabulā redzams, ka no pilsētas skolām vismazākās izmaksas ir vakara vidusskolā. Tam ir pamatojums, jo apkuri skolai nodrošina pilsētas Tautas nams, turklāt iestādei ir minimāla platība – ap 660 kvadrātmetru. Līdz ar to samazinās arī tehnisko darbinieku skaits, remontizdevumi. Situācija nav salīdzināma, piemēram, ar Bauskas 2. vidusskolu, kuras platība pārsniedz astoņus tūkstošus kvadrātmetru.
Īslīces pagasta padomes finanšu nodaļas vadītāja Ineta Šķirmante, analizējot pašvaldības budžeta līdzekļu sadalījumu izglītībai, norāda, ka viena skolēna mācīšanas izmaksās 2003. gadā iekļauta arī valsts investīcija 20 tūkstoš latu apmērā, kas bija paredzēta skolas logu maiņai. Sarmīte Oļehnoviča min līdzīgu iemeslu, kādēļ pilsētas skolās pērn paaugstinājās viena audzēkņa izglītošanas izmaksas, jo aprēķinos ir ietverti arī izmantotie kredītlīdzekļi logu un durvju rekonstrukcijai.
Bārbeles pagasta padomes priekšsēdētājs Oskars Reķis informē, ka visvairāk pašvaldības budžeta līdzekļu ticis tērēts skolas saimnieciskā dienesta darbībai, energoresursiem un kurināmā iegādei. Skola izmanto malku, kas ir visai lēts kurināmais, tomēr tēriņu kopējo summu šis fakts jūtami neietekmē.
Izdevumi turpina palielināties
Dāviņu pagastā skolas nav, tomēr izglītībai ik gadu nepieciešami aptuveni 23 procenti no budžeta kopējā apjoma. Visvairāk līdzekļu tiek tērēts pašvaldību savstarpējiem norēķiniem, skaidro grāmatvede Inita Dāce. Ministru kabineta noteikumi paredz, ka ik gadu par vienu izglītojamo, kurš mācās citas pašvaldības skolā, jāmaksā 145 lati. Šim nolūkam paredzēto summu iekļauj pašvaldības budžetā, bet līgumus ar kaimiņu pašvaldībām atjauno katru gadu. Saņemtie līdzekļi papildina izglītības pakalpojumu sniedzējas – citas pašvaldības – ieņēmumus.
Vairāk nekā 11 tūkstoš latu no Dāviņu pagasta padomes budžeta pērn tika izlietots skolēnu transporta izdevumu segšanai, bet krietni mazāka summa – pašvaldību savstarpējiem norēķiniem par pirmsskolas iestāžu apmeklējumu. Pagasta padome regulāri sniedz nelielu finansiālu atbalstu skolēniem, kuri ir guvuši atzīstamus sasniegumus mācībās, sportā, kultūras aktivitātēs.
Pilsētas Domes šī gada budžetā izglītības nodrošināšanai ir plānoti 59,5 procenti no kopējiem izdevumiem, bet Bārbeles pagastā – 50 procenti. Pašvaldību vadītāji un finansisti secina, ka viena skolēna izglītošanas izmaksas pilsētā un laukos acīmredzami palielinās. To veicina elektroenerģijas, kurināmā sadārdzināšanās un minimālās darba algas pieaugums valstī.
***
Fakti
Viena skolēna izglītošanai iztērētie līdzekļi 2003. gadā:
– Bauskas 1. vidusskola – Ls 420 (1055 skolēni),
– Bauskas 2. vidusskola – Ls 518 (663),
– Bauskas pamatskola – Ls 435 (508),
– Bauskas Kristīgā pamatskola – Ls 579 (145),
– Bauskas vakara vidusskola – Ls 337 (286),
– Īslīces vidusskola – Ls 530 (482),
– Bārbeles pamatskola – ap Ls 500 (140).
– Dāviņu pagastā viena skolēna izglītošanai iztērēts Ls 232 (165 bērni mācās citu pašvaldību skolās).
