Iesniegšanai Bauskas rajona Tiesā sagatavota prasība izvērtēt pilsētas Domes lēmumu par bērnudārzu «Saulīte» un «Pienenīte» likvidāciju.
Iesniegšanai Bauskas rajona Tiesā sagatavota prasība izvērtēt pilsētas Domes lēmumu par bērnudārzu «Saulīte» un «Pienenīte» likvidāciju.
Prasību sagatavojusi Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) Bauskas rajona padome. Tās priekšsēdētāja Māra Graudiņa norādījusi, ka domnieku lēmums nav likumīgs un lietderīgs, jo īstenībā notikusi nevis iestādes likvidācija, bet reorganizācija.
Šādu nostāju oficiāli paudusi arī rajona Padome un Zemgales reģionālā Valsts Darba inspekcija. Tomēr redakcijas rīcībā nav informācijas, ka Dome gatavotos atzīt savu kļūdu un to labot, lēmumu atceļot.
«Vienādojums» ar diviem «nezināmajiem»
Lēmums tika pieņemts Domes sēdē 10. augustā. Toreiz Domes priekšsēdētājs Jānis Teikmanis sniedza skaidrojumu, ka jautājums par bērnudārzu apvienošanu jau gadu «cirkulējis» komitejās, un nu beidzot ir tapis lēmumprojekts, kas ļautu abas pirmsskolas bērnu izglītības iestādes apvienot.
Jāatgādina, ka pēc bērnudārza «Saulīte» ēkas pārbūves zem šī jumta atradusies arī «Pienenīte», kas pirms astoņiem gadiem šurp pārcelta no Rīgas ielas 8. Abiem bērnudārziem bija kopīga adrese, vienota apkures sistēma, virtuve, grāmatvedība, tomēr katrai iestādei bija sava vadītāja un personāls.
Lēmumprojektā neprecīzi formulējumi
«Pieņemot lēmumu bērnudārzus apvienot, mēs atrisināsim abu iestāžu iekšējās problēmas. Šeit ir jāmaina darba stils.» Šādus vārdus lēmuma pieņemšanas dienā domniekiem sacīja pilsētas mērs Jānis Teikmanis. Tomēr lēmumprojektu tūlīt pieņemt neizdevās. Daži deputāti, tostarp domniece Ārija Gaile, norādīja uz neprecizitātēm projekta tekstā. Tur bija rakstīts, ka Dome vēlas «reorganizētlikvidēt» abus bērnudārzus. Domnieki atzina, ka šo pilnīgi dažādo jēdzienu salikums neder un jāizvēlas – «reorganizēt» vai «likvidēt». Darba ņēmējiem viens vai otrs formulējums rada citādas sekas.
Tomēr deviņi klātesošie domnieki vienprātīgi nobalsoja par likvidāciju. Sēdes protokols liecina, ka deputāts Pēteris Gabrilovičs ieradies vēlāk, tāpēc nav piedalījies ne jautājuma apspriešanā, ne balsojumā.
Sekas pārsteidz pat lēmējus
«Jūtos apkrāpta. Domes priekšsēdētājs pirms tam Finansu komitejas sēdē mums apgalvoja, ka arī likvidācijas gadījumā neviens bērnudārza darbinieks darbu nezaudēs,» uzzinot par pieņemtā lēmuma sekām, bilda domniece Mirdza Lazda.
Lēmums likvidēt iestādes deva iespēju bez saskaņošanas ar arodbiedrību atbrīvot no darba abu bērnudārzu visus darbiniekus un rīkot konkursu, lai izvēlētos vadītāju jaunajam bērnudārzam «Pasaulīte», par ko pārtapa abi līdzšinējie.
Domnieks Jānis Bite skaidroja, ka pirmais konkurss nav bijis metodiski labi sagatavots – par «Pasaulītes» vadītāju tika izvirzīta Sigma Strautmale, kura līdz šim bija vadījusi bērnudārzu «Pienenīte». Tomēr viņas kandidatūru Domes septembra sēdē balsu trūkuma dēļ neapstiprināja, konkurss tika izsludināts no jauna.
Darbinieku raustīšana un «sijāšana»
Bērnudārzu likvidācijas dēļ darbu pašlaik zaudējuši septiņi darbinieki. Šajā skaitā arī abas vadītājas Regīna Madelāne un Sigma Strautmale, kā arī metodiķe Ginta Strautiņa, kura pamatdarbā strādāja citur, tā informē LIZDA pārstāve Māra Graudiņa. Atbrīvoto vidū ir audzinātāja, kura pašlaik atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, remontstrādnieks, kurš veicis arī kurinātāja pienākumus un sagatavojis apkures sistēmu sezonai, apkopējakasiere un viena auklīte.
Viņi tika «atsijāti», kad jaunizveidotā bērnudārza «Pasaulīte» vadītāja Inta Pilicka slēdza darba līgumus ar atbrīvotajiem «Pienenītes» un «Saulītes» darbiniekiem.
«Mani sāpina, ka vairāki gudri un strādāt spējīgi cilvēki palikuši bez darba. Pārējie 40 darbinieku atkal tika pieņemti darbā, taču arī ar viņiem noslēgti pagaidu darba līgumi – tikai uz trim mēnešiem. Kas būs pēc 2001. gada 1. janvāra?» tā Māra Graudiņa. Viņa pauda neizpratni, kāpēc visas šīs apvienošanasreorganizācijaslikvidācijas lietas Dome nesakārtoja vasarā, kāpēc jukas radītas tad, kad mācību gads jau sācies.
Koplīgums nav līdz galam noformēts
Atbilstoši Darba likumu kodeksam, ja iestāde tiek likvidēta, visi darbinieki tiek atbrīvoti un viņiem jāizmaksā atlaišanas kompensācija vismaz vienas vidējās mēnešalgas apmērā. Bauskas Dome to izdarīja. Kopumā atlaišanas kompensācijas vairāk nekā 40 darbiniekiem tika aprēķinātas Ls 4593 (ieskaitot darba ņēmēja sociālo nodokli un kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu), atzina bērnudārza «Pasaulīte» grāmatvede Inta Trubača.
Darba koplīgumos gan bija noteikts, ka iestādes likvidācijas gadījumā darbinieks saņem kompensāciju divu mēnešalgu apmērā. Taču šos koplīgumus bija parakstījušas tikai iepriekšējo iestāžu vadītājas un arodbiedrības komiteja. Bet bērnudārzi ir pašvaldības uzņēmumi, un Bauskas Dome šos koplīgumus nebija apstiprinājusi.
Norāda uz līdzekļu izšķērdēšanu
«Ja Bauskas Dome būtu pieņēmusi lēmumu bērnudārzus reorganizēt, tad par apvienotās iestādes vadītāju būtu jāapstiprina viena vai otra bērnudārza vadītāja, protams, izvērtējot katras kandidatūru. Ja atklātos, ka tiešām kāds darbinieks jāatbrīvo, tad atlaišanas kompensācija būtu jāizmaksā tikai tiem, kuri apvienošanas rezultātā, samazinoties darba vietu skaitam, reāli tiek atlaisti,» skaidro rajona Padomes galvenais speciālists juridiskajos jautājumos Modris Mākulēns.
«Likvidējot abus bērnudārzus, nav ievērots likums «Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanu». Tajā noteikts, ka pašvaldībām ar finansēm jārīkojas tā, lai mērķi sasniegtu, izlietojot mazāk līdzekļu,» uzskata Modris Mākulēns. Savukārt Zemgales reģionālā Valsts Darba inspekcija, iepazīstoties ar Domes lēmumu, atzinusi, ka patiesībā notiek nevis iestāžu pilnīga likvidācija, bet gan reorganizācija. Tādēļ lēmums par darbinieku atbrīvošanu sakarā ar iestādes likvidēšanu ir nepamatots, uzsvērts Valsts Darba inspekcijas atzinumā.
Jurista padoms jāmeklē Rīgā
Lēmumprojekts par bērnudārzu «reorganizācijulikvidāciju» un domnieku izšķiršanās par labu likvidācijai liek domāt, ka jautājums iepriekš nav juridiski izvērtēts. Pilsētas Domei sava štata jurista nav. J. Teikmanis uzskata, ka Bauskā neesot iespējams atrast kvalificētu juristu, kurš atbilstu pašvaldības prasībām. Tādēļ noslēgts līgums ar zvērināto advokātu biroju «Bišers
