Arvien aktīvāk par savām tiesībām iestājas policisti. Lai darbība būtu produktīvāka, savulaik organizēta policistu biedrība. Vēlāk no tās izveidojās Latvijas Apvienotā policistu arodbiedrība un Policistu arodbiedrība.
Arvien aktīvāk par savām tiesībām iestājas policisti. Lai darbība būtu produktīvāka, savulaik organizēta policistu biedrība. Vēlāk no tās izveidojās Latvijas Apvienotā policistu arodbiedrība un Policistu arodbiedrība.
Arodbiedrības centrālajā valdē ir arī vairāki baušķenieki, priekšsēdētāja vietnieks ir Bauskas rajona Policijas pārvaldes (RPP) inspektors RIHARDS BUNKA. Viņš arī stāsta par Policistu arodbiedrības pēdējā laika aktivitātēm.
Nozīmīgākais notikums ir Lietuvas kolēģu vizīte Latvijā 20. un 21. maijā, arī Bauskas rajonā. Pie mums bija ieradušies Lietuvas pirmstiesas izmeklēšanas darbinieku arodbiedrības pārstāvji. Stāstot par šīs tikšanās nozīmīgumu, Policistu arodbiedrības centrālās valdes priekšsēdētājs Māris Bērziņš min ieceri veidot vienotu triju Baltijas valstu policistu arodorganizāciju. Tās biedriem būtu iespēja visās trijās valstīs baudīt dažādas privilēģijas sociālajā jomā. M. Bērziņš stāsta, ka sava arodapvienība ir Igaunijas kolēģiem, problēmas dažās jomās ir līdzīgas.
Parādā par dežūrām
Vislielākās iebildes mūsu policistiem ir pret likumdošanā noteikto normu neievērošanu. R. Bunka min pasaules čempionātu hokejā. Papildus darbā tajā tika norīkoti arī Bauskas RPP strādājošie. Pērn, 20. decembrī, apstiprināti Ministru kabineta noteikumi, kuros paredzēts par policistu papildu dežūrām hokeja čempionāta laikā izmaksāt 20 procentu piemaksu pie pamatalgas. Mači beigušies, policisti savu paveikuši, bet par likumā paredzēto piemaksu pat nedzird. Tad nu Policistu arodbiedrība vērsīsies pie vadības, lai noskaidrotu, vai tā naudu šīm piemaksām ir piešķīrusi, kad un kā tās tiks izmaksātas.
Līdzīgi policistiem nereti nākas iestāties par likumā noteikto piemaksu saņemšanu. R. Bunka gan piebilst, ka Bauskas RPP šajā jomā pagaidām problēmu neesot. “Pēc sarunas ar mūsu vadību šāds priekšstats izveidojās arī kolēģiem no Lietuvas,” tā R. Bunka.
Lietuvieši priekšā
Salīdzinot Latvijas un Lietuvas policistu darba un samaksas organizāciju, R. Bunka min piemēru, kur kaimiņi guvuši lielākus panākumus. Lietuvā noteikts, ka policistam, ja viņš atrodas mājas dežūrā tā saucamajā gaidīšanas laikā, maksā 50 procentus no paredzētās algas. Savukārt mūsu valsts policijas vadība noteikusi, ka policistam maksā tikai par paveikto, kad viņš no mājas dežūras izsaukts darba pienākumu pildīšanai. “Policijas vadība skaidro, ka jāmaksā tikai par nostrādāto, bet man, esot mājas dežūrā, jābūt vienmēr gatavam ierasties darbā. Turklāt nereti šādi – plānojot nevis reālu darbu, bet nozīmējot mājas dežūras – tiek ekonomēti līdzekļi,” spriež R. Bunka.
Pretrunā ar likumu
Arodbiedrība vēlas precīzi noskaidrot, kādam jābūt maiņu darba režīmam. Policijā pieņemtā kārtība ir pretrunā ar valstī noteikto likumdošanu. Joprojām ir policijas struktūrvienības, kurās strādājošie 24 stundas dežurē, par to nesaņemot attiecīgu papildu samaksu.
R. Bunka uzskata, ka, regulāri tiekoties ar Lietuvas, nākotnē arī ar Igaunijas kolēģiem, analizējot šos un līdzīgus gadījumus, iespējams rast efektīvāku veidu, kā netaisnības novērst. “Policistu arodbiedrības ir sava veida amortizators, kas cenšas izprast konfliktus starp augstāko priekšniecību un izpildītājiem, zemāka ranga institūcijās strādājošiem policistiem,” skaidro R. Bunka.
Pašlaik Policistu arodbiedrības Bauskas nodaļā iestājušies ap 20 biedru, vēl vairāki sagatavojuši iesniegumus. R. Bunka prognozē, ka nodaļā varētu darboties ap 50 policistu. Policistu arodbiedrības Bauskas nodaļu vada Ceļu policijas inspektors Andris Pizičs.
