Ar augstā baroka mūzikas koncertu Rundāles pilī vakar, 19. jūlijā, izskanēja 6. starptautiskā Senās mūzikas festivāla dienas mūsu rajonā.
Ar augstā baroka mūzikas koncertu Rundāles pilī vakar, 19. jūlijā, izskanēja 6. starptautiskā Senās mūzikas festivāla dienas mūsu rajonā.
Starptautiskā Senās mūzikas festivāla atklāšana Bauskas rajonā notika 17. jūlijā Mežotnes pilī. Pirmie koncerti Rīgā jau noritēja iepriekšējā dienā.
Koncerti mūsu rajonā beigušies, bet Rīgā un Latvijas dažādās pilsētās tie turpināsies līdz 23. jūlijam. Koncertu kopējais skaits ir lielāks nekā citugad – pavisam 57. Šogad varēja noklausīties 16 ansambļu un deviņu solistu sniegumu. Pārdomāti sastādītās koncertprogrammas pat nesagatavotiem apmeklētājiem palīdzēja gūt priekšstatu par mūzikas attīstību Eiropā, sākot no agrīnajiem viduslaikiem līdz 19. gadsimta klasicismam.
Izpildījumam nevajag būt «muzejiskam»
Festivāla pirmais koncerts 16. jūlijā Anglikāņu baznīcā Rīgā guva negaidīti plašu atsaucību. Rīgas Senās mūzikas centra direktors Boriss Avramecs ar gandarījumu atzīmēja, ka interese par seno mūziku Latvijā kļūst aizvien jūtamāka. Toties Igaunijā aizraušanās ar senatnes mūzikas mantojumu aizsākās jau septiņdesmitajos gados. Igaunijas ansambļa «Hortus Musicus» dibinātājs un vadītājs Andress Mustonens «Bauskas Dzīvei» pastāstīja, ka senās mūzikas klausītāju auditorija ir ļoti liela. «Hortus Musicus», kas dibināts 1972. gadā, joprojām ir vadošais senās mūzikas ansamblis. Par tā izcilo profesionalitāti 18. jūlija koncertā varēja pārliecināties arī baušķenieki.
Senās mūzikas festivāli ik gadu notiek četrās pilsētās – Tallinā (februārī), Tartu (maijā), Hapsalu un Vīlandē (jūnijā un jūlijā). Sarunā Andress Mustonens piemetināja, ka jēdziens «autentiskā mūzika» zināmā mērā ir novecojis. Ansamblis «Hortus Musicus» sākotnēji centās precīzi atdarināt spēlēšanas oriģinālo manieri, taču drīz vien secināja, ka autentiskums nedrīkst kļūt par pašmērķi. Mūzikai jābūt dzīvai, jāatrod tāds interpretācijas veids, lai klausītājus aizrautu.
Priecājas par latviešu publiku
Līdzīgi spriedumi bija arī vācu mūziķim Gertam Mageram no grupas «Poeta Magica». Viņaprāt, mūzika iedalāma divās kategorijās. Viena no tām – izsmalcinātā māksla īpašai klausītāju kategorijai, bet otra – mūzika parastiem cilvēkiem. Gerts sacīja, ka «Poeta Magica» spēlē «vienkāršajiem ļaudīm». Grupas mērķis ir popularizēt viduslaiku dziedoņu tradīcijas. Programmā iekļauta daudzveidīga laicīgā mūzika, arī dažādu reģionu sakrālās dziesmas. «Poeta Magica» muzicē gadatirgos, muzeju organizētajos sarīkojumos, dažādos koncertos. Grupa piedalījusies senās mūzikas festivālos Visbijā (Gotlandē). Klausītājus Bauskas pilī sajūsmināja vācu mūziķu atraktivitāte, vizuāli izteiksmīgie skatuves tēli un senās mūzikas ritmu pārsteidzošais mūsdienīgums. «Tas, ko spēlēja pirms 500 gadiem, bija tikpat aktuāls kā rokenrols mūsdienās. Eiropas dažādu reģionu mūzika atšķiras. Piemēram, kad spēlējam spāņu mūziku, tajā stipri jūtama orientālā ietekme – Ziemeļāfrikas ritmi. Klausītāju aizrautība liecina, ka mūzika aizskārusi viņu sirdis un atjaunojusi dzīvesprieku,» secina Gerts.
Vācu mūziķis bija pārsteigts par latviešu publikas uztveres kultūru. Viņš sajūsminājās par Bauskas pils brīnišķīgo atmosfēru un šeit izveidoto īpašo vidi. Latvijā grupai «Poeta Magica» laimējās koncertēt trijās atšķirīgās vietās – Vecrīgas ielās, Bauskas pilī un Brīvdabas muzejā.
Divi jauni pārsteigumi
Neparasts koncerts notika Bauskas pils Landtāga zālē. Renātes Dorfelas-Kelletates vadītais «Hamburger Blockflötten Ensemble» atskaņoja dažādu stilu skaņdarbus, sākot no gregorisko korāļu apdarēm un beidzot ar mūsdienu komponistu skaņdarbiem. Klausītāji varēja dzirdēt 40 dažādu veidu flautu skanējumu.
Blokflautas ir mūsdienu labāko meistaru darinātās oriģinālinstrumentu kopijas. Skaņas kvalitāti ļoti iespaido apkārtējās vides temperatūra, tādēļ spēlēšanai paredzētie instrumenti tika glabāti uz sasildīta paklāja.
Vienīgā deju grupa šajā festivālā bija «Vilnius Camargo Group» no Lietuvas. Vērīgākie skatītāji varēja ieraudzīt dažas pazīstamas sejas – dejotājus no grupas «Bancheto Musicale». Lietuvieši izpildīja dejas no Persela operas «Didona un Enejs» (to Rundālē rādīja 1993. gadā), kā arī no šogad Nacionālajā operā iestudētās Hendeļa operas «Alčīna». Daži «Vilnius Camargo Group» dejotāji 1995. gadā piedalījās operas «Feju karaliene» uzvedumā Rundāles pilī.
