Pēc publikācijām «Bauskas Dzīvē» par rajona ceļu stāvokli valsts akciju sabiedrības «Latvijas Valsts ceļi» Bauskas nodaļas vadītāja Sīri Vildere bieži vien uz mani ir dusmīga.
Pēc publikācijām “Bauskas Dzīvē” par rajona ceļu stāvokli valsts akciju sabiedrības “Latvijas Valsts ceļi” Bauskas nodaļas vadītāja Sīri Vildere bieži vien uz mani ir dusmīga. “Jūs rakstāt par mums tikai slikto, taču mūsu rajons ir viens no līderiem ceļu uzturēšanai apgūto līdzekļu ziņā,” stāsta amatpersona. Viņa arī uzskaita paveiktos darbus, nosauc iecerētos. Vispirms tiek minēti daudzi desmiti rekonstruēto kilometru maģistrālē A-7. Salabots asfalta segums posmā no Iecavas uz Jelgavu, no Bauskas līdz Dāviņu pagriezienam, citviet. Top Mūsas tilta remonta un satiksmes reorganizācijas projekts. Vairākiem ceļa posmiem paaugstinātas uzturēšanas kategorijas. Tas nozīmē, ka tos pāris reižu biežāk šķūrēs, ziemā ātrāk notīrīs sniegu. Šo veikumu negrasos noliegt.
Taču ne tikai A-7 ir ceļš, kuru izmanto rajona iedzīvotāji. “Esmu iegādājies smalku ārzemju aparatūru savai zemnieku saimniecībai, bet nezinu, kā lai to uz Sviteni nogādā. Redzot, cik ražotājs rūpīgi ar to apgājās uzņēmumā, māc bažas, vai viss vedums man neizjuks, līdz mājām nemaz nenonācis,” tā telefonsarunā sacīja kāds svitenieks.
Savukārt S. GausiņaElksne vēstulē vaicā: “Kad beidzot sakārtos ceļu no Ozolaines līdz Bārbelei, kas atrodas katastrofālā stāvoklī? Vai apmēram desmit kilometru garo brauktuvi nebūtu vieglāk asfaltēt, nevis šķiest līdzekļus, bezjēdzīgi berot akmens šķembas un šķūrējot dubļus no viena grāvja uz otru? Šajā ceļā ik dienu tiek lauzti transporta līdzekļi, lai gan nodokļus maksājam visi. Vienalga, vai šis ir otrās vai kādas vēl citas kategorijas ceļš, bet mēs, kas diendienā pa to pārvietojamies, neesam otrās šķiras cilvēki.”
Par minēto Ozolaines–Bārbeles posmu S. Vildere teic, ka projekta ieceres esot apmēram 18 kilometru ceļam no Ozolaines gar Bārbeles skolu. Taču finansējuma šiem plāniem nav. Eiropas nauda līdz 2013. gadam jau sadalīta, no tās mūsu rajonam nav paredzēts nekas. Atliek cerēt uz valsts budžetu. Taču – vai mums pietiks naivuma tam noticēt? Mūsu amatpersonām nepietiek drosmes atzīt, ka valsts politika nav orientēta uz lauku iedzīvotājiem. Autoceļu remonta un izbūves plānos ir Eiropai nepieciešamās vai arī Rīgā dzīvojošo ērtībām paredzētās maģistrāles.
Viena kilometra asfalta ceļa izbūvei nepieciešams aptuveni miljons latu. Nākamā gada budžetā iecerēts 5,25 miljonus latu piešķirt lidostas infrastruktūras uzlabošanai. Valdība domā, kā no Latvijas labāk aizlidot projām, nevis par to, kā lauku ļaudīm no Bārbeles, Misas vai Lībiešiem Bauskā nokļūt.
Zinu vairākus rajona iedzīvotājus, kuri tikai slikto ceļu dēļ devušies prom no Jaunsaules, Panemunes, Lambārtes. Viņi nav bijuši naivi un zaudējuši cerības uz kādreiz valsts solītiem asfalta lielceļiem uz katru pagasta centru. Mums, vēl laukos palikušajiem, jāsaprot – jaunu asfaltētu ceļu gadu desmitiem nav un pārredzamā nākotnē tie netiks būvēti. Patriotiska naivuma pārņemti, varam vienīgi cerēt, ka pilnībā neļaus sabrukt pašreizējām grants brauktuvēm.
