Viens no gavēņa laika vissvarīgākajiem rituāliem ir grēksūdze. To praktizē katoļu un pareizticīgo konfesijas.
Viens no gavēņa laika vissvarīgākajiem rituāliem ir grēksūdze. To praktizē katoļu un pareizticīgo konfesijas.
Saņemties un pirmo reizi izsūdzēt grēkus nemaz nav vienkārši. Savu aplamo rīcību un domas daudzi kautrējas nosaukt vārdos, jo viņus mulsina garīdznieka klātbūtne. Taču jāsaprot, ka grēksūdze nav priestera informēšana, bet gan tieša vēršanās pie Dieva, lai caur lūgšanām un nožēlu saņemtu piedošanu. Mācītājs šajā situācijā ir tikai starpnieks, kuram konfesijas noteikumi stingri aizliedz izpaust grēksūdzes noslēpumu.
Grēku sūdzēšana nepavisam nav haotisks notikumu un izjūtu izklāsts vai dialogs ar garīdznieku. Katoļticībā pastāv noteikti kanoni, ko ir nepieciešams ievērot. Ar tiem iepazīstina Kuldīgas Svētās Trīsvienības katoļu draudzes prāvests Romans Grantovskis: “Sākot grēksūdzi, jāsaka: “Lai ir slavēts Jēzus Kristus!” Tad ir jānosauc gads un datums, kad pēdējo reizi ir sūdzēti grēki. Tālāk seko teikums: “Savu Pestītāju esmu apvainojis ar šādiem grēkiem…” (tie ir jāsakārto stingrā secībā pēc desmit baušļiem, izmantojot tajos minētos apzīmējumus). Noslēgumā seko teikumi: “Par visiem šiem grēkiem nožēloju un apsolos vairs tos nedarīt. Lūdzu grēku piedošanu.
