Pagājuši 63 gadi kopš Bauskas aizstāvēšanas kaujām, kas notika 1944. gadā, no 28. jūlija līdz 14. septembrim.
Pagājuši 63 gadi kopš Bauskas aizstāvēšanas kaujām, kas notika 1944. gadā, no 28. jūlija līdz 14. septembrim. Bērni, mazbērni un mazmazbērni nav dzirdējuši lielgabalu dārdus un ložu svilpienus. Mūžībā ir aizgājuši visi pilsētas aizstāvēšanas kauju dalībnieki. No Bauskas brīvprātīgo bataljona šodien dzīvs esmu viens, par ko esmu pateicīgs Dievam. Šodien lepojos, ka esmu spējīgs pieminēt savus kritušos kaujas biedrus, kuri atdeva savu dzīvību, neprasot, kas viņiem par to būs. Toreiz mēs zaudējām kauju, līdz ar to Latvijas brīvību. 1944. gada augusta beigās Valdis Artavs laikrakstā “Tēvija” par Bausku rakstīja šādas rindas: “Kur Mēmele un Mūsa kā māsas kopā plūst, tur nozib nāves rūsa, tur vīri nesalūst.”
Esam lepni, ka mūsu cīņa nav bijusi veltīga. 13. augustā no Korfa dārza uz padomju armijas kritušo karavīru kapiem pārvietots piemiņas akmens. Šajā dienā man beidzās Otrais pasaules karš. Neaizmirsīsim savus kritušos. Lai uz viņu atdusas vietām zied rozes!