Skaistkalnes puse ir skaista. Tomēr cilvēkiem nomaļajā pagastā neklājas viegli, darbu atrast uz vietas gandrīz neiespējami, ģimenēm trūkst līdzekļu.
Skaistkalnes puse ir skaista. Tomēr cilvēkiem nomaļajā pagastā neklājas viegli, darbu atrast uz vietas gandrīz neiespējami, ģimenēm trūkst līdzekļu.
Meklējot risinājumu, kā saglabāt gara spēku, skaistkalnietēm palīdzējusi piedalīšanās lauku sieviešu kluba projektos. Par to stāsta dažas no viņām.
Atvairīt skumjas
Gita Biezā ir Skaistkalnes sieviešu kluba “Mēmelīte” vadītāja. Precēta, divu bērnu mamma, algota darba viņai nav. Kopā ar vīru Gita apstrādā zemi. Pārdot izaudzēto kļūst arvien grūtāk.
Pagasta pieaugušo izglītības koordinatores Laimas Indriķes mudināta, Gita Biezā iesaistījusies dažādos projektos, iemācījusies daudz jauna, kopā ar meitu piedalījusies nometnē. Uz nodarbībām Skaistkalnē viņa un Gunta Pētersone brauc no Mēmeles, bet vairāk šajā pusē interesentu nav radies.
Projektos piedāvātie kursi un nodarbības ir fantastiska iespēja, kā atvairīt skumjas domas un paaugstināt pašvērtējumu. “Gribētos, lai to saprot vairāk cilvēku. Pagaidām ir pārdesmit aktīvu sieviešu. Vīri līdzi nenāk, taču arī daudzus no viņiem nomāc dzīves sarežģījumi,” saka Gita.
Līdz naktij
Skaistkalnietēm ir veicies, un Laimas Indriķes sagatavoto projektu idejas bijušas tādas, ka trīs gadus pēc kārtas gūts rajona Padomes un Baltijas-Amerikas partnerattiecību programmas atbalsts. Tie ir līdzekļi nodarbībām nepieciešamo materiālu iegādei, neliela atlīdzība pulciņu vadītājiem un lektoriem.
Gita Biezā projekta gaitā atklājusi sevī agrāk nezināmus talantus, par to ir pateicīga un laimīga. Vairāk sieviešu piesaistījusi pīšana, ko māca stelpiete Virgīnija Volodkiene, kura ar savu prasmi ir “aplipinājusi” vai pusi rajona sieviešu. “Esmu tā aizrāvusies ar pinumu veidošanu, ka mājinieki reizēm pat uztraucas. Darbu sākusi, nespēju no tā piecelties līdz naktij. Nevarēju iedomāties, ka tas ir tik ļoti interesanti,” stāsta Gita. Reizēm šķietot, ka aizraušanās kļuvusi par apsēstību, jo, pat braucot mašīnā, viņa ceļmalā nolūkojot, kur aug noderīgie kārklu krūmi, lai vēlāk tur piestātu.
Svaigā gaisā
“Varbūt vairs neaudzēsim kartupeļus un kāpostus, bet kārklus,” tā smaidot saka skaistkalniete Vija Šlajeva. Viņas vecākā meitiņa mācās 3. klasē, dvīņi Alīna un Reinis ir pirmklasnieki. Algots darbs ģimenē ir tikai vīram, viņš ir mežstrādnieks. Ģimene dzīvo lauku mājā dažus kilometrus no centra. Vijai ir šuvējas profesija, bet laikā, kad vairums cilvēku var nopirkt tikai lietotu apģērbu, reti kurš meklē, kur ko jaunu šūt.
Uz sieviešu klubiņa nodarbībām Vija vienmēr iet kājām un joko, ka viņai esot tas, pēc kā pilsētnieces ilgojas, – aktīvs dzīvesveids un daudz kustību svaigā gaisā. Taču Vija neslēpj, ka “Mēmelītes” projektos viņa piedalās, lai no ikdienas grūtuma reizēm nebūtu jāsajūk prātā. “Es ceļu sevi laukā no bezcerības kaut vai aiz matiem, lai būtu dzīvespriecīga, laba mamma bērniem. Arī vīram nebūtu prieka par nošņurkušu, ikdienas nomāktu nelaimes čupiņu. Uzskatu, ka šie Skaistkalnē realizētie projekti man ir kā necerēta dāvana, tik daudz jauna, noderīga esmu iemācījusies. Pašai nekad nepietiktu naudas, lai mācītos šādos kursos kaut kur ārpus pagasta,” saka Vija.
Pati viņa savas veiksmes neizceļ, bet Gita Biezā stāsta, ka Vijai viss izdodas lieliski. Pinumi precīzi un smalki, projekta nodarbībās Vija apguvusi arī zīda apgleznošanu, sveču, papīra, stikla marmorēšanu, apsveikuma kartīšu gatavošanu, dāvanu saiņošanu un vēl daudz ko citu. Tas noderēs pašai un bērniem to var iemācīt.
Arī citiem noderētu
Projekta koordinatore Laima Indriķe atklāj, ka “Mēmelītes” senioru grupā šoziem esot īsts tamborēšanas bums. Tradicionālie galdautiņi jau ir pagātne, pensionāres tamborē fantastiskus ziedus un logu dekorus. Taču darbīgākajiem cilvēkiem varētu piepulcēties vēl dau dzi – Skaistkalnē ir ap 400 pensionāru, bet “Mēmelītes” vecākajā grupā iesaistījušies aptuveni desmit.
Skaistkalnietes ir pārliecinājušās, ka projekts nav nekas nereāls un sadomāts. Tā galvenā vērtība ir vietējo cilvēku spēju un drosmes atmodināšana. Tas liek iziet no mājām, satikt citus un kopā saprast, ka ir ļoti daudz saulainu dienu. Arī vietējā pašvaldība cenšas pievienot līdzfinansējumu, ja tas ir nepieciešams pašu cilvēkiem.
