Vēlamies norādīt uz nepatiesi atspoguļotu informāciju, kas tika publicēta «Bauskas Dzīves» žurnālista Ulda Varneviča veidotajā publikācijā «Norāda uz politisku, nevis ekonomisku lēmumu» par atkritumu apsaimniekošanas poligonu reformu. Publikācijā tika minēts, ka tiks slēgts Zemgales atkritumu apsaimniekošanas poligons «Brakšķi», kas nav taisnība.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) uzsver, ka reforma paredz virzīšanos uz to, lai atkritumu poligonos apglabātu pēc iespējas mazāk atkritumu, jo jau 2035. gadā apglabāt varēs ne vairāk kā 10% no sadzīves atkritumiem līdzšinējo 60% vietā. Līdz ar to poligonu darbība ir jākoncentrē – nevar visā Latvijas teritorijā poligoni veikt vienas un tās pašas funkcijas.
Vēlamies uzsvērt, ka konkrētais poligons netiek slēgts, tajā varēs ražot RDF, kā arī veikt citas atkritumu apsaimniekošanas darbības. Attiecīgi tas arī ļaus kopējās izmaksas samazināt/gūt ienākumus no citām darbībām.
Sabiedrībai ir tiesības uz patiesu un vispusīgi atspoguļotu informāciju. Vēršam jūsu uzmanību uz svarīgākajiem atkritumu apsaimniekošanas reformas aspektiem un lūdzam nodrošināt iespēju ministrijai sniegt objektīvu viedokli.
Atkritumu apsaimniekošanā mainās prioritātes
Aizvien lielāka nozīme ir atkritumu pārstrādei, resursu atkārtotai izmantošanai un reģenerācijai. Atkritumu apglabāšanas darbību nozīme samazinās, kā arī jāņem vērā, ka 2035. gadā poligonos varēs apglabāt ne vairāk kā 10% no kopējā sadzīves atkritumu apjoma (pašlaik tie ir vairāk nekā 60%).
Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas reģionu reforma
VARAM ir analizējusi atkritumu poligonu turpmāko attīstību, lai efektīvāk izmantotu resursus un sasniegtu jaunos Eiropas Savienības noteiktos atkritumu apsaimniekošanas mērķus.
Pārskatot sadzīves atkritumu reģionu robežas un poligonu funkcijas, plānots pāriet no pašlaik esošajiem desmit sadzīves atkritumu apsaimniekošanas reģioniem uz pieciem, kur pašvaldības apvienotas pēc teritoriālā principa, ņemot vērā prognozējamās atkritumu plūsmas un infrastruktūru.
Atkritumu poligonu darbības optimizācija Latvijā
Optimizācijas scenārijs paredz, ka pēc pārejas perioda beigām (sākot ar 2024. gadu) katrā no atkritumu reģioniem tiks specializētas atkritumu apsaimniekošanas darbības. Atkritumu apglabāšanas un bioloģisko atkritumu pārstrādes funkcija turpmāk tiks nodrošināta vienā no atkritumu poligoniem katrā reģionā, bet pārējie sadzīves atkritumu poligoni tiks restrukturizēti par atkritumu apsaimniekošanas centriem.
Poligoni netiek slēgti
Restrukturējamie poligoni arī pēc pārejas perioda beigām netiks slēgti, bet poligonu teritorijā varēs veikt citas atkritumu apsaimniekošanas darbības – šķirošanu, pāršķirošanu, no atkritumiem iegūta kurināmā sagatavošanu, atsevišķu atkritumu veidu pārstrādi, kā arī labošanas darbības un remontdarbus.
Izmaksu ziņā optimāls variants
Plānojot ilgtspējīgu atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstību un izvērtējot nepieciešamās investīcijas, atkritumu poligonu optimizācijas scenārijs ir izmaksu ziņā optimālākais risinājums.
Izmaksas pieaugs atkritumu radītājam
Iespēja izmaksas samazināt ir samazināt radīto atkritumu apjomu un šķirot radītos atkritumus.
Atkritumu apsaimniekošanas finansēšanā tiek piemērots princips «piesārņotājs maksā». Veicot aprēķinus, tika ievērota Pasaules Bankas rekomendācija, ka maksājumu apmērs par atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumiem nedrīkst pārsniegt 1% no mājsaimniecības ienākumiem (tagad 0,6%).
