Bauskas centrā jau redzama nepateicīgo baušķenieku atraidītā Domes dāvana – benzīntanks, ar ko domnieki aplaimojuši pilsētniekus.
Bauskas centrā jau redzama nepateicīgo baušķenieku atraidītā Domes dāvana – benzīntanks, ar ko domnieki aplaimojuši pilsētniekus. Tas domnieku pašiem sev uzceltais piemineklis savai tālredzībai un gudrībai, ar kuru varēs lepoties baušķenieki un sīki paskaidrot pilsētas viesiem.
Kur ir pilsētas centrs? Pie benzīntanka. Un administratīvais centrs? Pie benzīntanka. Kur ārzemnieki var apmainīt valūtu? Pie benzīntanka, jo blakus ir bankas. Kur zemnieki var saņemt hipotekāros kredītus? Pie benzīntanka. Kur var nopirkt maizi un pienu? Kur atrodas lielveikali un kafejnīcas? Kur var saņemt medicīnisko palīdzību? Kur atrodas sporta un mākslas skola? Arī uz šiem jautājumiem atbilde ir tāda pati – pie benzīntanka.
Pret baušķenieku protestu par visu to un arī arhitektūras aspektā domnieki palika kurli. Saņēma mācību turēt mutes un nebāzt degunus pilsētas lietās. Baušķenieki aizmirsa, ka tagad nav priekšvēlēšanu laiks. Piemirsa, kā dažkārt mēdz notikt lietu virzība, sēdot mīkstos krēslos… Būvieinteresētie pratuši novērtēt, ar ko viņiem ir darīšana pilsētas Domē.
Vietā ar vislielāko cilvēku plūsmu krustām šķērsām. Ar gājēju un mašīnu jūkli un auto daudzumu, kas arvien palielinās. Ieliņas šauras. Te visi spraucas, steidzas. Kauc mašīnu bremzes. Te – pilsētas dzīves centrs ar iestādēm tirdzniecībai, medicīnai, skolām, bankām. Pēkšņi šajā dzīves koncentrācijā – benzīntanks.
Ko par šo domnieku slavas pieminekli tagad, pēc tā “uzstādīšanas”, saka dažādu profesiju baušķenieki? Mediķe, kura ilgus gadus palīdzējusi baušķeniekiem sāpēs: “Vājprāts.” Pazīstams talantīgs inženieris: “Nenormālie. Sūnu ciems.” Strādnieks, kurš cilvēkiem mūrējis daudzas mājas, neko neteica. Viņš tikai pielika pie deniņiem pirkstu un ar to parādīja riņķveida kustību. Mākslinieks savā skatījumā: “Bauskas tualete.” Bomzis, kurš nesa nodot pudeles, pameta skatu Domes virzienā un noteica: “Bļem, bļem.” Bet Bauskas viesi? Ventspilniece, kurai daudzi mūža gadi pagājuši atbildīgā darbā iekšlietu sistēmā: “Ak, šausmas!”
Gadumijas “Bauskas Vēstīs” kā pirmā pilsētniekiem tiek pateikta ļoti svarīga ziņa, ka sakarā ar gadu maiņu Domes priekšsēdētāja pieņēmusi godīgus cilvēkus – reliģisko konfesiju pārstāvjus.
Nav neviena vārda par pilsētas strādnieku un inteliģences pieņemšanu un par to, kas ar tiem runāts. Nav runas par protestu izteikušo un citu eksakto un humanitāro profesiju ļaužu pieņemšanu, kuriem sāp pilsētas dzīves kultūra, arhitektūra un pilsētas gods. Neviena vārda, kas runāts ar visiem tiem, kuru domas ir vienādas ar arhitektūras autoritātēm. Vispirms ar bijušā Latvijas Arhitektu savienības vadītāja J. Pogas atzinumu par atbrīvošanos no šī utilitārā kauna traipa.
Protestējušie tagad atmet ar roku – nav vērts kādās publiskās apspriešanās vēl citreiz sevi apkaunot, runājot ar Domi. Tagad atliek prasīt celšanas atļaujas devējiem novākt šo kauna traipu pilsētas sejā. Domāju, ka pēdējo vārdu baušķenieki vēl nav pateikuši.
