Baušķeniekam PĒTERIM KISEĻEVAM rīt, 21. janvārī, būs 70 gadu jubileja.
Baušķeniekam PĒTERIM KISEĻEVAM rīt, 21. janvārī, būs 70 gadu jubileja.
Pētera dzimtā puse ir Krievija, Smoļenskas apgabals. Kara dēļ viņš septiņu gadu vecumā ar ģimeni nokļuva Rēzeknē. “Pēc tam mūs nosūtīja uz Jelgavas rajonu. Mamma vēlējās strādāt pie saimniekiem, taču mūs neviens negribēja ņemt, līdz kāda saimniece apžēlojās. Vilcē palikām uz dzīvi. Mamma man meklēja krievu skolu, tajā apkaimē tādas neatrast. Es viņai attraucu, ka varu mācīties latviešu skolā. Ātri apguvu latviešu valodu. Man dusmas uz tiem krieviem, kuri dzīvo Latvijā un negrib iemācīties valsts valodu,” atklāj Pēteris.
Absolvējot Rīgas lauksaimniecības tehnikumu, Pēteri nozīmēja strādāt Bauskā. Visu mūžu strādājis meliorācijā. “Tagad, braucot uz Ceraukstes pusi, tīri skumji paliek. Toreiz plēsos kā traks, bet nu tik daudzi paša sastrādātie lauki tā nolaisti. It kā strādāju Latvijai, bet, izrādās, nekā. Arī daudzie goda raksti vairs nevienam neko neizsaka.”
Pēteris atklāja, ka pirms 45 gadiem pa kluso ar sievu Valiju salaulājušies Ozolaines baznīcā. “Sievas radinieces mums šo procesiju organizēja,” piebilst baušķenieks. Dzīvesbiedre ir pedagoģe Pamūšas internātskolā.
“Atmiņā laiks, kad sieva studēja Liepājas pedagoģiskajā institūtā neklātienes nodaļā. Sesijas laikā es sasēdināju pilnu mašīnu ar bērniem – Indru, Aivaru, Andi un Raivi – un laidām prom uz Liepāju. Kamēr sieva lika eksāmenus, es ar bērniem plunčājos jūrā, sauļojāmies. Daudz savulaik esam ceļojuši.” Pēteris ir gandarīts, ka visi bērni ir kārtīgi, ieguvuši augstāko izglītību.
Gaviļnieks pirms nepilna gada pārcieta sirds operāciju, tāpēc no smagiem darbiem atturas. “Jaunākie dēli ir zemnieki, es esmu atbildīgs par finansēm, eju uz iestādēm un kārtoju dokumentus,” teic jubilārs.