Iecavniece Rasma Kreicberga atzīst, ka viņas ģimenē cieņā ir zupas, bet tikai tās, kas nav treknas un ir ātri izvārāmas, lielākoties bez gaļas.
Iecavniece Rasma Kreicberga atzīst, ka viņas ģimenē cieņā ir zupas, bet tikai tās, kas nav treknas un ir ātri izvārāmas, lielākoties bez gaļas.
Cilvēkiem, kuriem ir liekais svars un paaugstināts holesterīna līmenis asinīs, tās būs īstais ēdiens, raksta pensionāre Rasma Kreicberga.
«Skābeņu zupu var vārīt augu gadu. Vasarā gan jāsagatavo biezenis – skābenes nomazgāju, sagriežu, uzleju pavisam maz ūdens un katliņā sautēju, kamēr mīkstas. Vienam litram biezeņa lieku ēdamkaroti sāls, labi samaisu. Pildu mazajās mārrutku burciņās. Kad masa atdzisusi, uzleju mazliet eļļas un uzskrūvēju vāciņu. Zupai pilnīgi pietiek ar vienu burciņu skābeņu biezeņa.
Visām manām skābeņu, zirņu, zivju, siera un sēņu zupām pamatā ir kartupeļu virums. Lai pietiktu četriem ēdājiem, katlā leju apmēram divus litrus ūdens, divas ēdamkarotes putraimu, sīki sagriežu četrus vidēji lielus kartupeļus. Kad tie mīksti, pievienoju skābeņu biezeni un puspaciņu biezpiena.
Zirņu zupu gatavoju, kartupeļu zupai pievienojot burciņu konservēto zirnīšu ar visu sulu. No mencu vai skumbrijas konserviem savā sulā kopā ar kartupeļiem vāru zivju zupu.
Iegaršojusies sēņu zupa, to gatavoju divējādi. Kartupeļu virumam pievienoju vai nu eļļā saceptus šampinjonus, vai arī izmantoju burciņu liellopu gaļas, kas konservēta kopā ar šampinjoniem.
Parastu sakņu zupu vāru no burkāniem, kāpostiem, kartupeļiem, pieberot sauso buljonu un zaļos zirnīšus. Kādreiz zirņus aizstāju ar pašas konservētām sarkanajām bietītēm, tad mēs ēdam boršču.
Bet reizēm, kad saknītes izvārījušās mīkstas, pievienoju kausēto «Dzintara» sieriņu, pētersīļus un «Anniņas» garšvielas. Arī sildītas šīs «plānās» zupas ir ļoti garšīgas.»
