Pirmdienās un trešdienās ir visvairāk darba – iedzīvotāju pieņemšana. Sociālā dienesta apmeklētājiem ir dažādas vajadzības.
Pirmdienās un trešdienās ir visvairāk darba – iedzīvotāju pieņemšana. Sociālā dienesta apmeklētājiem ir dažādas vajadzības.
Tiekos ar pagasta jauniešiem, vakarskolas 9. un 10. klases audzēkņiem, kuri kavē mācības. Piedalās arī viņu vecāki, pagasttiesa, pašvaldības vadītājs. Pusaudži nedomā, kur atradīs darbu, ja nebūs pat vidējās izglītības.
Saņemu ziņu, ka miris vientuļš pensionārs, pēdējais savā dzimtā. Tādu cilvēku apbedīšanu kārto pašvaldība. gādāju visu atvadu brīdim nepieciešamo. Mūsu pagastā dzīvo ģimene, kurā ir vājredzīgs bērns. Sazinos ar Neredzīgo biedrības valdi un citām iestādēm. Tā izdodas sameklēt informāciju par vietām, kur vājredzīgs bērns varētu apmeklēt bērnudārzu, mācīties.
Dzīvoju Pācē, un reizēm arī vakarā kāds atnāk pie manis uz mājām aprunāties, paprasīt padomu vai aizpildīt deklarāciju. Cilvēki atceras, ka mana pamatprofesija ir medmāsa. Nav retums, kad jāaprauga kāds sasirgušais.
Trešdien pamostos ar jauku noskaņu, jo aiz loga spoži spīd saule. Tobrīd liekas – pavasaris ir klāt, viss tūlīt plauks, smaržos, čivinās. Pēc apmeklētāju pieņemšanas kopā ar kārtībnieku dodos apsekot kādu ģimeni. Pievakarē braucu uz Bausku pakaļ meitai Anetei. Viņa brīvdienās apciemoja krustmātes vecākus, kuri meitu maziņu auklēja.
Ceturtdien uz Gailīšiem atbrauc kolēģe, Mežotnes pagasta sociālā darbiniece Daina Jurēvica. Vakarā ar Aneti apciemojam manus vecākus. Meita tur atrod pirmās sniegpulkstenītes.
Visu piektdienu kopā ar pagasttiesas priekšsēdētāju Dzintru Boču pavadām, apmeklējot riska ģimenes. Tajās esam regulāri un ierodamies bez brīdinājuma.
Sestdien mācos Paula Stradiņa Veselības un sociālās aprūpes koledžā. Lektori brauc uz Bausku, grupā ir ap 40 cilvēku.
Svētdienā mūsu rūpes vajadzīgas arī kaķim, sunim, jūrascūciņai, papagailim. Manam dzīvesbiedram patīk neprātīgas idejas, viņš mūs izrauj no mājām, tāpēc neko iepriekš neplānoju.
