Edvarta Virzas dzimtas mājas «Billītes» netālu no Iecavas apmeklējusi viešņa no Maskavas – kāda šeit Otrā pasaules kara laikā miruša karavīra māsasmeita.Valentīna, kura plašu publicitāti savam apmeklējumam nav vēlējusies piešķirt, «Billīšu» mantiniekus uzmeklējusi šī gada sākumā, «Bauskas Dzīvei» pastāstīja E. Virzas mazmazmeita Diāna Jance. 13. un 14. februārī viņa ieradusies Latvijā, lai apskatītu sava mātesbrāļa Vitālija bojāejas vietu un sameklētu viņa kapu.Negaidīts atklājums«Billītēs» viešņu uzņēma D. Jance un viņas māte Anna Žīgure.«Tikšanās bija pārsteidzoša,» saviļņota atklāj D. Jance, «Valentīna ir pensionāre, viņas ģimenes locekļi savulaik cietuši kā «kulaki» padomju režīma represijās. Visu mūžu viņa dzīvojusi pārliecībā, ka mātesbrālis bez vēsts pazudis Latvijā. Pagājušā gada nogalē viņa vecmāmiņas papīros atklājusi neskaidru zīmīti, ka viņš apbedīts «Billites, Sesavskij rajon». Februāra pirmajā nedēļā viņa saņēmusi uzziņu no Valsts arhīva, ka Vitālijs patiesi miris 1944. gada septembrī «Billītēs» un viņa apbedījuma vieta rodama 50 metrus no mājām uz dienvidu pusi.»Diāna un Anna zina, ka togad «Billītēs» bijis kara hospitālis, kur karavīri vesti atveseļoties vai aiziet. «Pāri dīķim bija maza kapsētiņa, bet no turienes 1945. un 1946. gadā karavīri pārapbedīti kapos netālu no Salgales skolas,» stāsta Diāna.Kapsēta sakoptaValentīna ar Diānas un Annas palīdzību ātri vien atradusi bērzu, pie kura, visticamāk, apbedīti hospitālī mirušie. Pēc tam visas trīs devušās uz Salgali, kur uzreiz atradušas viešņas radinieka – seržanta – uzvārdu apmēram 600 karavīru vārdu vidū. Valentīna, kurai ik pa brīdim saviļņojumā aizrāvusies elpa, sniegā abās vietās atstājusi dzīvas rozes, ko atvedusi līdzi no Maskavas, aizkustinājumu neslēpj Diāna.Viņa slavē Ozolnieku novada pašvaldību, kas nesen šīs kapsētas sakopšanai atvēlējusi 4000 latu. «Tur izskatījās ļoti skaisti un kārtīgi, viss sniegots,» iespaidu apraksta Diāna, «Atmodas laikā pielikts dēlītis ar uzrakstu – «II Pasaules kara upuru kapi».»Viešņa svešā valstī pirmo reizi jutusies nedaudz nobijusies, «taču ļoti ieinteresēta,» raksturo Diāna: «Bija jūtams, ka viņa ir Krievijas propagandas ietekmē, tomēr ļoti inteliģenta un pieklājīga. Latvijā viņa bija sapņojusi nokļūt visu mūžu.»Dzimuši vienā gadāValentīna dzīvo Maskavā, viņas dzimta nāk no Smoļenskas. Zemnieks bijis Valentīnas vectēvs, kurš izsūtījumā miris. Īpašu aizkustinājumu radījis atklājums, ka Vitālijs dzimis vienā gadā ar A. Žīgures māti, E. Virzas un Elzas Stērstes meitu Amarillis.«Iespējams, viņi tolaik pat tikušies,» pieļauj Diāna, atklājot vēl vienu stāstu no dzimtas vēstures. Padomju karaspēkam 1944. gadā ienākot, «Billīšu» māja bija pirms sešiem gadiem izremontēta un iekārtota, pilna ar skaistām mēbelēm un grāmatām. Te mita Amarillis ar mazo dēlu Edvardu, sauktu par Ediņu, un viņa auklīti. Kāds krievu virsnieks licis Amarilli nošaut, taču kareivis, kuram tas uzdots, pavedis māti ar dēlēnu tālāk no mājas un teicis: «Jūs esat pārāk jauna un skaista, es nespēju jūs nošaut, bēdziet!» «Šo pārdzīvojumu vecmāmiņa nespēja aizmirst,» atminas Diāna.E. Virzas mantiniecēm negaidītā tikšanās radījusi dziļu saviļņojumu, liekot šķetināt dzimtas zināmos un iespējamos atmiņu stāstus vairākas dienas.
