Domu, kas man šķita ļoti piemērota gada izskaņai, izlasīju brazīliešu rakstnieka Paulu Koelju jaunajā grāmatā..
Domu, kas man šķita ļoti piemērota gada izskaņai, izlasīju brazīliešu rakstnieka Paulu Koelju jaunajā grāmatā: “Ir ļoti svarīgi ļaut dažām lietām iet savu ceļu. Palaist vaļā. Atsvabināt.
Aizveriet durvis, nomainiet plati, iztīriet māju un noslaukiet putekļus. Aizmetiet veco čaulu un kļūstiet par to, kas esat!”
Ir viegli ieteikt nepazaudēt savu būtību, bet sarežģīti tas ir izdarāms, to zina ikviens no mums. Varbūt izņēmums ir cilvēki, kuri apveltīti ar īpašu dzīves gudrību un skaidru sirdi. Sakāpināta racionālisma pārņemtā sabiedrībā viņi gan tiek uzskatīti par dīvaiņiem.
Ko gan citu var domāt par cilvēkiem, kuri neiekļaujas konkurences cīņā, neveido savu publisko tēlu, neaizraujas ar prestižiem vaļaspriekiem, turklāt nesūdzas par grūto dzīvi? Gatavojot publikācijas, šogad biežāk nekā parasti esmu tikusies ar “nestandarta” personībām. Viņu fotogrāfijas nepublicē žurnālos, viņi nesniedz intervijas televīzijai un radio. Viņu fiziskā klātbūtne ir klusināta, toties kāds spēks un starojums nepārtraukti virmo ap šiem cilvēkiem!
Nereti domās atgriežos pie Budbergas luterāņu draudzes sievietēm, kuras intervēju skaistā atvasaras dienā. Man šķita, ka uzrunātās brunavietes spēj sagādāt svētkus dvēselei gan tiem, kuri diendienā atro das tuvumā, gan nejaušiem pretimnācējiem. Un tas ir tādēļ, ka viņas ir pratušas palaist vaļā lietas, kuru svarīgums ir tikai šķietams.
Gluži tāpat ir noticis ar fotogrāfu Valdemāru Helmani no Ērberģes, amatiergleznotāju Gunāru Valpēteri no Bruknas Kalna svētību kopienas, Iecavas pareizticīgo draudzes vecāko Taisiju Auziņu un un citām gaišām, ļoti atvērtām personībām, ar kurām šogad man ir laimējies iepazīties.
Laikā, kad mūžsenās vērtības ir devalvējušās, šie cilvēki un viņiem līdzīgie ir palikuši uzticīgi saviem ideāliem. Dieva dotos talantus un prasmes viņi izmanto klusai kalpošanai, ticot, ka pasaule var kļūt labāka. Man gribētos biežāk atrasties tādu cilvēku tuvumā un ne jau tāpēc, ka ir iestājies Vecgada pēdējo dienu apcerīgums.
