Ir dzirdēts par situācijām, kad priekšnieks, kurš pats nav bijis klāt un nav redzējis, kā darbinieks strādā, uzskata – neviens savu darbu neveic. Tomēr pašizolācijas apstākļos itin bieži nākas dzirdēt, ka ļoti daudziem, arī skolēniem, ir milzum daudz pienākumu.
Arī tie, kurus neredzam strādājam, bieži vien dara ļoti daudz un jūt pārslodzi, īpaši pašreizējos apstākļos, strādājot un mācoties mājās.
Ne viens vien sūdzas par skolēnu pārslodzi. Vienas skolas mērogā pedagogi parasti spēj izplānot, cik daudz un ko audzēkņiem apgūt, taču situācija kļūst krietni sarežģītāka, ja bērni apmeklē pulciņus un citas izglītības iestādes. Tad slodze mēdz būt pamatīga. Ne velti Izglītības un zinātnes ministrijas darbinieki atzīst, ka pašlaik daudzi skolēni mazāk spēlē datorspēles nekā iepriekš – tam gluži vienkārši trūkst laika. Jāpiekrīt interneta vidē paustajam – par grūtāko nav kļuvusi matemātika, bet gan radoši, ar mākslu saistīti uzdevumi, kas dažreiz prasa vairākas stundas vai pat visu dienu.
Vairākas iestādes un uzņēmumi rīko tiešsaistes tikšanās un diskusijas. Reizēm pavīd uzņēmumu vadības viedoklis, ka tagad tiek ietaupīts laiks, kuru iepriekš tērēja braukāšanai, un darbinieki tagad var paveikt vairāk. Fiksēti arī krietni atšķirīgi uzskati.
Attālinātā jeb virtuālā darba apstākļos nav viegli izprast, cik daudz katrs dara. Novēlu visiem izvēlēties tādu slodzi, lai nav grūti paveikt nepieciešamo un, beidzoties pašizolācijas režīmam, nerodas depresija un neizpratne par to, kāpēc ar visu netiekam galā.
