Piesaistot ES Kohēzijas fonda līdzekļus, paredzēts izveidot vienotu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu Zemgalē.
Piesaistot ES Kohēzijas fonda līdzekļus, paredzēts izveidot vienotu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu Zemgalē.
Tajā būs iekļauta gan atkritumu savākšana, gan transportēšana un noglabāšana. Viens no svarīgiem nosacījumiem būs arī ES prasībām atbilstošu vides ietekmes kritēriju nodrošināšana.
Projekta vadības grupas (tajā strādāja gan Vides ministrijas, gan Zemgales pašvaldību pārstāvji) izstrādātais projekts izvērtēšanai pašlaik atrodas Briselē. Tajā paredzēts, ka Zemgales reģionā būs divi atkritumu savākšanas un noglabāšanas poligoni – Jelgavas rajona Līvbērzē un Bauskas rajona Grantiņos.
Karstas debates par beigu variantu
Jau marta sākumā gaidāma atbilde par investīciju piešķiršanu no Kohēzijas fonda, “Bauskas Dzīvei” vēstīja uzņēmuma “Geo Consultants” direktors Jānis Prols. Projekta kopējās investīcijas pārsniedz 5,1 miljonu latu, no kuriem pusmiljons domāts dalītās atkritumu vākšanas sistēmas ieviešanai visā Zemgalē.
Kā atzina projekta darba grupas dalībnieks, SIA “Vides serviss” valdes priekšsēdētājs Egils Pukinskis, par projekta koncepcijas dažādiem variantiem darba gaitā bijušas karstas debates.
Reģiona atkritumu apsaimniekošanas projekta tehniski ekonomiskajā pamatojumā tika piedāvāti trīs risinājuma varianti: atkritumu poligons tikai Līvbērzē, poligoni Līvbērzē un Grantiņos, trešais variants – izgāztuve Līvbērzē un pārkraušanas punkti Bauskā un Dobelē.
“Konsultanti ieteica pašvaldībām akceptēt projekta otro variantu, jo tas pieņemams ne tikai pēc kapitālieguldījumiem un ekspluatācijas izmaksām, bet arī no atkritumu apsaimniekošanas ilgtermiņa perspektīvas viedokļa,” skaidroja E. Pukinskis.
Visizdevīgākais mūsu rajonam
“Politiķu akceptētais variants atkritumu ilgtermiņa apsaimniekošanai reģionā ir izdevīgākais mūsu rajona iedzīvotājiem,” atzina E. Pukinskis.
Ja par reģionālo atkritumu poligonu būtu izvēlēta tikai Līvbērze, transportēšanas izdevumi uz minēto vietu krietni sadārdzinātos. Tad tagadējo 27 kilometru vietā (ceļš līdz Grantiņiem) atkritumus nāktos vest 64 kilometrus, bet no Brunavas pagasta – pat 90. Atkritumu apsaimniekošanā visvairāk izmaksā tieši to transportēšana.
Reģionālās atkritumu apsaimniekošanas sistēmas divpoligonu projekts sadārdzinājies par apmēram pusmiljonu latu, kurus ieguldīs Grantiņu izgāztuves sakārtošanā. Ekspertu aprēķini liecina, ka ieguldītie līdzekļi atmaksāsies, jo samazināsies ekspluatācijas izdevumi.
Grantiņu poligona “derīguma” laiks oficiāli noteikts līdz 2014. gadam. Taču E. Pukinskis lēš, ka, veiksmīgi turpinot aizsākto atkritumu šķirošanu, poligona “derīguma” laiku būs iespējams pagarināt vēl vismaz četrus gadus.
Jāveido kopīga organizācija
Ja ES grantam pieteiktais projekts tiks atbalstīts, Grantiņu izgāztuves brīvajā daļā izbūvēs ES standartiem atbilstošu atkritumu noglabāšanas vietu, tiks ierīkots kontroles punkts ar svariem, bet pašlaik aizpildītā poligona daļa tiks rekultivēta.
“Diemžēl no mūsu rajona sešpadsmit pašvaldībām septiņas izvēlējušās citu atkritumu apsaimniekotāju. Pašvaldībām trūkst vienota skatījuma šajā jautājumā nākotnē. Saprotams, ka ticis izvēlēts šobrīd lētākais piedāvājums. Bet kas būs nākotnē? Domāju, ka lietderīgi būtu uzklausīt arī pašvaldību viedokļus, veidojot kopīgu atkritumu apsaimniekošanas organizāciju rajonā,” priekšlikumu pauda E. Pukinskis.
***
Fakti
– Pēc Vides ministrijas pasūtījuma firmas “Geo Consultants” un “Konsorts” izstrādājušas Zemgales reģiona atkritumu apsaimniekošanas projekta tehniski ekonomisko pamatojumu un ietekmes uz vidi novērtējumu.
– Decembrī Bauskas rajona Padome un Bauskas pilsētas pašvaldība pieņēmušas lēmumu atbalstīt Zemgales reģiona pašvaldību – Dobeles, Jelgavas un Bauskas rajonu un pilsētu – kopīgas organizācijas dibināšanu.
