Ceraukstietim Ansim Pavilonam, kas strādā Rīgā, sācies ilgi gaidītais atvaļinājums – jau no pirmās dienas viņš meties piedzīvojumu un notikumu virpulī.
– Par startu brīvdienām puisis uzskata Ceraukstes pagasta sporta spēles, pēc kurām nācies aizstāvēt pagasta komandas godu Īslīces kausa izcīņā futbolā. Tik mierīga pirmdiena sen nebija bijusi, atzīst Ansis. Nesteidzīga pamošanās pie rīta kafijas pēc sportiskās nedēļas nogales nodrošināja pozitīvas emocijas visai nedēļai.
«Kopā ar draugiem jau labu laiku plānojām izbraukumu pa Latgali. Otrdienas pēcpusdienā, daudz nedomādami, apbruņojāmies ar nazi, spilveniem un segām un devāmies ceļā. Labā kompānijā diena pēc dienas ceļojumā paskrēja nemanot. Bijām Daugavpilī, Rēzeknē, Ludzā un mazos miestiņos, baudījām lauku idilli un burvīgo dabu. Ceļu izvēlējāmies nejauši – devāmies, kur acis rāda. Vienā brīdī ripojām pa šoseju, bet jau nākamajā braucām cauri dziļiem laukiem pa grantētiem ceļiem, iemaldoties mežā. Par naktsmītnēm gan nepadomājām, un trijatā nācās gulēt manā golfiņā, bet arī tas bija piedzīvojums. Pirmā nakts bija trakākā, pēc tam pie šaurības un nogulētiem kauliem pieradām. Man visvairāk patika Ludza. Skaista, sakārtota, šarmanta pilsēta. Atpakaļceļā neiztikām bez starpgadījuma – pārsistas riepas. Man par pārsteigumu, jau pēc otrā mēģinājuma izdevās nostopēt kādu vietējo autovadītāju, kurš izlīdzēja ar domkratu un atslēgu, jo arī to mums nebija,» stāsta Ansis.
«Sestdien devos pie vecākiem palīdzēt lauku darbos. Klausoties manas atmiņas par ceļojumu, arī viņi nespēja valdīt smieklus un atcerējās laikus, kad ar blakusvāģi devušies izbraucienos, kurp acis rāda. Iztēlojos, kā tas bija – mans tētis, mamma un blakusvāģis!? Skaisti! Vakarā satikos ar bērnības draugiem, atcerējāmies Griķu pamatskolas un vidusskolas laikus. Svētdien ar vecākiem ieturējām nesteidzīgas pusdienas. Kad ir atvaļinājums, jāpavada laiks ar vistuvākajiem cilvēkiem,» atzīst A. Pavilons.
