Laiks ir mainīgs un nepastāvīgs, mūžīgs un tomēr neatgriezenisks. Pulksteni turēt ciet, kā dziesmā dzied, mēs varam censties, tomēr tā būs iluzora laika apstādināšana un sevis mānīšana. Nodzīvoto un piedzīvoto brīžu cena ir ļoti augsta, jo tie ir vienīgie un neatkārtojamie. 2013. gads paskrējis, klāt nākamais… Kas paveikts, kas iegūts, kas zaudēts?
Vēroju ļaudis stacijā uz soliņiem – viņi nepārtraukti spaida mobilo tālruņu pogas. Nesarunājas, nesmejas, bet koncentrējušies telefona ekrānā redzamajam. Turklāt ir gluži vienalga, vai tā ir Bauskas autoosta, Rīgas lidosta, Briseles vai Šanhajas dzelzceļa stacija –
šādas situācijas redzu ikvienā pilsētā, globāli valda virtuālā saziņa un draudzība. Realitātē vairs nav laika ne sarunām, ne randiņiem. Ja arī mājās ģimenē kādas minūtes atlicinām sarunām, tad spriežam par naudu – kad un kā nomaksāt rēķinus, cik litru benzīna jāielej automašīnā… Par romantiskām un emocionālām lietām dzirdu runājam aizvien retāk.
Tomēr aicinu jūs, mūsu laikraksta lasītāji, un jūsu ģimenes apzināties ātri skrejošo minūšu un stundu vērtību, aicinu atlicināt laiku cilvēkiem, kas ikkatram mīļi, tuvi un vajadzīgi. Ja to nedarīsit tagad, pēc brīža var izrādīties par vēlu. Man šī gada nozīmīgs piedzīvojums bija ceļojums uz Ķīnu, tāpēc citēšu vārdus no senā Pekinas operas izrādē dziedātas dziesmas: «Kad grasies puķes atlasīt,/ Saplūc tās, kā mācēdams./ Ak, negaidi, līdz nozied tās,/ Lai neaiznestu zaru.»
Atvēliet laiku draudzībai – ne tikai tīmeklī «draugiem.lv». Atliciniet brīžus sapņiem – tie iedvesmos arī merkantilajām naudas lietām. Atvēliet laiku, kad mīlēt un būt mīlētiem. Atrodiet mirkļus, lai redzētu, kas notiek ap jums – tu neesi viens šajā pasaulē, ap tevi ir citi cilvēki un dabas burvība, ir teātra izrādes un mākslas izstādes. Atvēliet laiku smiekliem. Uz tikšanos 2014. gadā, kad atvēlēsim cits citam vairāk laika!
