Suņi un gādība par tiem ir jauka un atbalstāma. Bet, ja atbildības nav, rodas problēmas. Skraidelējoši četrkājaiņi un viņu mēsli rada bažas Bauskā, bet tā ir arī Latvijas citu pilsētu rūpe. Šoreiz piedāvājam ieskatu «suņu lietā» Liepājā.
Suņi un gādība par tiem ir jauka un atbalstāma. Bet, ja atbildības nav, rodas problēmas.
Skraidelējoši četrkājaiņi un viņu mēsli rada bažas Bauskā, bet tā ir arī Latvijas citu pilsētu rūpe. Šoreiz piedāvājam ieskatu «suņu lietā» Liepājā.
Skatoties, kā viņu mazulis skraidelē pa parka zālienu, vecākiem tomēr labāk sagatavoties, ka bērnelis var trāpīt arī kādā «Betmena granātā». Liepājas Pašvaldības policijas (PP) darbinieki tā sauc suņu ekskrementus. Jau trešo gadu saskaņā ar pilsētas administratīvajiem noteikumiem tiek aizrādīts, ja suns pastaigā ir bez pavadas, uzpurņa, ja saimnieks nav gatavs savākt suņa «virsvērtības».
Nevis sodīt, bet izglītot
Kādu rītu dodos kopā ar PP jaunāko inspektoru Dzintaru Riekstiņu un vecāko kārtībnieku Ģirtu Trankali reidā pa suņu pastaigu vietām. Precīzāk, uz turieni, kur suņi pastaigājas, jo saimnieki necenšas piepūlēties un doties uz īpašiem pastaigu laukumiem. Viņiem noder jebkurš zāliens, pat klusāku ielu ietves.
Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, tomēr daudz vairāk saimnieku ņemot līdzi polietilēna maisiņus ekskrementu savākšanai. Reiz pamēģinot, tas izrādās vienkāršāk nekā uztraukties un baidīties no policijas.
«Mūsu darbam nav tūlītēja efekta, ja neskaita to, ka saimnieks tomēr suni paņem pavadā. Svarīgi ir panākt pārmaiņas domāšanā – esmu atbildīgs par savu suni, tātad man arī jāsavāc pēc viņa. Saimniekam jāsaprot, ka noteikumi ir domāti kopējās kārtības un drošības saglabāšanai. Tā nav policista personīga iegriba, par kuru var diskutēt. Mūsu mērķis jau nav sodīt, bet izglītot,» uzsver Ģ. Trankalis.
Darbā ir piedzīvots, ka suņi tiek uzrīdīti, tie uzbrūk paši, aizstāvot it kā aizskartu saimnieku. Drošs palīgs darbā esot ierocis, kas šauj iemidzinošas kapsulas. Ja suns skraida savā vaļā un tuvumā sastaptais cilvēks (ar pavadu rokā) teic, ka viņam suņa nav un nekad nav bijis, tad vairākumā gadījumu dzīvnieka iespējamā iemidzināšana domas tomēr maina.
Asaras un atrunas
Īsā laikā policisti paspēj aizrādīt trim cilvēkiem, vēl vienu raksturojot kā «bezcerīgu». Sarunas ar tādu varot ilgt pat pusotru stundu, un jēgas tāpat nebūšot. Vēl divi paņem savus mīluļus pie pavadas.
Viens no trim uzrunātajiem cenšas iebilst, ka zāle ir gara un «kaka tik un tā pazudīs pēc divām dienām». Pie savas mājas gan viņš suni nevedot, jo tur «viss jau ir piekakāts». Kāda kundzīte apgalvo, ka suns ir vecs, nevienam pāri nedarīs, un vienkārši iet prom. Viņai neesot laika, jo strādā Nodokļu inspekcijā, jābūt darbā. Dzīvnieks patiesi kustas lēni, komandām neklausa un savā nodabā iet pāri ielai uz mājām. Kad policists uzstāj uz sarunu, sākas asaras un atrunas.
Vairojas kaķi
«Sarunā ar policistu cilvēks it kā atslēdzas, nedzird, ko viņam saka, ko un kāpēc no viņa prasa. Tā saucamie saimnieki nepadomā, ka pavada paredzēta ne tikai citu cilvēku, bet arī paša suņa drošībai. Ja suns ir pie pavadas, saimniekam arī vieglāk sekot, kas aiz dzīvnieka jāsavāc,» pamato D. Riekstiņš. Ja dzīvniekam ir saimnieks, ir, no kā prasīt atbildību. Lielu daļu netīrības rada klejojoši suņi. Tie gan pēdējā laikā esot cītīgi izķerti, taču tas savukārt sekmējot kaķu vairošanos.
Daudzi joprojām domājot, ka dzīvnieku iemidzināšana ir maksas pakalpojums, tāpēc bijušo mīluli izmet uz ielas. Taču suni gluži vienkārši var nodot patversmei, par to nav jāmaksā.
***
Uzziņai
Saskaņā ar Liepājas administratīvās atbildības noteikumiem var sodīt arī par bezsaimnieku suņu un kaķu barošanu pagalmos, kāpņu telpās un publiskās vietās.
