Bauskas pils muzeja krājums šovasar papildināts ar četriem vēsturiskiem kostīmiem. Pēc muzeja pasūtījuma tos ir šuvuši Dailes teātra kostīmu darbnīcas meistari Maija Gērica un Andrejs Jasinskis.
Bauskas pils muzeja krājums šovasar papildināts ar četriem vēsturiskiem kostīmiem. Pēc muzeja pasūtījuma tos ir šuvuši Dailes teātra kostīmu darbnīcas meistari Maija Gērica un Andrejs Jasinskis.
Rekonstruē vizuālos tēlus
Tērpi atspoguļo 16. gadsimta otrās puses un 17. gadsimta sākuma modes tendences. Tas ir Kurzemes hercogu Ketleru valdīšanas laiks. Augstmaņu rezidence atradās Bauskas pilī.
Kultūrkapitāla fondam šī gada pavasarī tika iesniegts Bauskas pils muzeja projekts «Vides rekonstrukcija senās mūzikas festivāliem». Fonds piešķīra finansējumu četru kostīmu darināšanai. Lai komplekti būtu pilnīgi, vēl ir nepieciešamas galvassegas, apavi, rotaslietas, lai soli pa solim tuvotos mērķim – vēsturiski precīzas un dzīvas vides atjaunošanai Bauskas pilī.
«Mēs tiecāmies rekonstruēt Kurzemes hercogistes augstmaņu vizuālos tēlus, apvienojot pazīmes, kas raksturīgas tā laika modei plašā reģionā,» teic pils muzeja speciāliste Taiga Skane. Mākslas albumos un tērpu vēstures grāmatās viņa ir pētījusi pazīstamu personu parādes portretus, kuros mākslinieki ļoti precīzi atainojuši apģērba siluetu un detaļas. Taigas uzmanību ir saistījis lietuviešu izdevums «Radzivilu portreti», Čehijas pilsētā Tešenā ieraudzītās gleznas, 16. gadsimta otrās puses apģērbi Polijas galmā.
Daudzpiedurkņu kleitas
Eiropā noteicošā tolaik bijusi tā dēvētā spāņu mode. Sieviešu tērpi ir skulpturāli, ar izteiktu silueta līniju. Līdzīgas iezīmes piemīt arī vīriešu kostīmiem, kas sastāv no īsa, polsterēta un pieguloša vamža, īsām biksēm zem ceļgala un zīda zeķēm. Vīriešu tērpa siluets atgādina bruņas.
Dāmu un kungu apģērbā īpaši akcentēta krokota apkakle jeb rufs. Kleitām ir vairākas piedurknes. Viena no tām ir iešūta un cieši apņem roku, bet pārējās sniedzas līdz elkonim un plecu daļā tiek piešņorētas ar speciālām lentītēm. Daudzpiedurkņu mode ir gotikas stila mantojums. To skaits liecināja par dāmas sociālo statusu, bet bruņinieku laikmetā šai detaļai bija arī cita simboliska nozīme. Kad izredzētais devās karagājienā, kā uzticības zīmi dāma viņam dāvināja kādu tērpa piedurkni, ko vīrietis piestiprināja pie bruņucepures. Ja, atgriežoties mājās, piedurkne bija sapluinīta, tas liecināja par bruņinieka drosmi un varonību.
Iedvesmu rod gleznās
Augstmaņu vizuālo tēlu rekonstrukcijai pils muzeja pētnieki izvēlējās konkrētu vēsturisku personu tērpus. Tas ir Kurzemes hercogs Gothards un hercogiene Anna, kuru dubultportrets gleznots 1584. gadā. Tērpu otra pāra rekonstrukcijai iedvesma ir rasta hercoga Gotharda dēla Vilhelma un meitas Elizabetes portretos.
Par tiem stāsta Taiga Skane: «Brīnišķīgs, plaši pazīstams Vilhelma portrets atrodas Rundāles pilī. Šo paraugu izmantojām vēsturiska kostīma darināšanai. Par Elizabetes – Tešenas hercogienes – portretu mākslas zinātnieki vēl diskutē. Daži uzskata, ka gleznā ir attēlota Marija Mediči, bet citi domā, ka tas ir Kurzemes Elizabetes portrets. Tērpā ir atrodams daudz analoģiju ar tā laika Polijas un Lietuvas modes īpatnībām, tādēļ nolēmām izmantot šo variantu.»
Izvēlēties audumus nav viegli
Visus materiālus muzeja speciālisti iegādājās Rīgā, saskaroties ar neparedzētām grūtībām. Brokāta, samta un zīda audumu izvēle izrādījusies niecīga. Tādu noliktavu kā padomju laikā jau sen nav, jo tirgotāji tās nespēj uzturēt. Pieprasījums pēc audumiem ir minimāls, tāpēc veikalos atrodas pa vienam vai diviem katra parauga baķiem. Ja ir nepieciešams iegādāties vairākus metrus, rodas problēmas. Procesu sarežģījis arī pieredzes trūkums. «Tikai tagad mēs pamanām kļūdas. Tā, piemēram, krokotās apkakles baltais tonis ir pārāk spilgts. Vajadzēja izvēlēties ziloņkaula nokrāsu, kas bija aktuāla 16. – 17. gadsimtā. Arī Vilhelma kostīma bikšu rotājumus vajadzēs pārveidot,» veikumu kritiski vērtē Taiga.
Pirmo reizi jaunos tērpus pils muzeja darbinieki Māris Skanis, Taiga Skane, Daira Peltmane un Jānis Grūbe demonstrēja 10. Senās mūzikas festivāla noslēguma vakarā. Otrreiz šī iespēja radās Bauskas rajona Uzņēmēju dienā. Augstmaņu vizuālo tēlu parādei piemērotu brīžu netrūks arī nākotnē, tāpēc atkal ir jāizstrādā projekti, jo finansējums nepieciešams arī aksesuāru iegādei.
