Ikvienam šoferim ir laba sajūta, apzinoties, ka automobilis ir drošībā.
Ikvienam šoferim ir laba sajūta, apzinoties, ka automobilis ir drošībā.
Auto aizsardzības līdzekļu ierīkotājs baušķenieks Andris Gabužs skaidro: “Mašīnu aizsardzību veido vesels komplekss, katrai sastāvdaļai ir noteiktas funkcijas. Ir plašs pretaizdzīšanas ierīču klāsts –, sākot ar pavisam vienkāršām signalizācijām, kas nesatur dinamisko raidīšanas kodu, līdz ļoti sarežģītām, kuras strādā ar dinamiskās identifikācijas protokolu.”
Retāk zog marķētus spēkratus
“Radiopeidžers ir ērta un noderīga auto aizsardzības sistēmas sastāvdaļa. Ja mašīna stāv pie lielveikala starp daudziem citiem autiņiem un kādam sāk skanēt signalizācija, tad uz jūsu peidžeru pienāk paziņojums,” stāsta Andris.
Liela nozīme ir auto marķējumam. Tā ir metode, kad tiek ķīmiski marķēts salons un auto stiklu daļās iegravē pēdējos astoņus ciparus no virsbūves numura. Spēkrata īpašniekam izsniedz marķēšanas pasi. Šādas mašīnas zog retāk, secina A. Gabužs. Statistika liecina, ka 2003. gadā marķētu auto skaits bija 4528, no tiem nozagti 96 un atrasti 38. Tikai 0,8 procenti marķēto mašīnu ir zagtas.
Labu mantu ātri nosaka
Signalizāciju uzstādītāju pieredze rāda, ka auto aizsardzībā jāiegulda aptuveni desmit procentu no mašīnas vērtības. Summā ietvertas arī apdrošināšanas izmaksas.
Andris negrib piekrist sabiedrībā tik bieži dzirdētam teicienam: “Liec, ko gribi, vienalga mašīnu aizdzīs.” Neatkarīgi no auto izlaiduma gada, tam jābūt aprīkotam ar signalizāciju. Jaunas mašīnas zog retāk, jo tām parasti ir labākas pretaizdzīšanas ierīces un gandrīz vienmēr tās ir apdrošinātas.
“Nedomājiet, ka zagļi stundām ilgi prāto, kā auto aizdzīt. Viņiem ātri top skaidrs, vai tas ir labs loms vai ne,” stāsta Andris.
Viņš savā servisā Bauskā uzstāda signalizācijas, kurām ir dinamiskais kods (signāla kodējums mainās pie katra pults pogas spiediena) un divpogu pults (ar vienu pogu atslēdz, ar otru – aizslēdz automašīnu). Apdrošināšanas sabiedrības tagad pieprasa, lai apdrošināmajam transporta līdzeklim būtu signalizācija ar dinamisko kodu un divpogu vadību.
Ar pulti iedarbina transportlīdzekli
Normunds Grunckis, firmas “Divupe 2” Bauskā direktors, stāsta, ka signalizācijām ir atšķirīgas cenas. Vienkāršākās maksā no Ls 40 līdz 60. Dārgākajām ar dinamiskajiem kodiem un imobilaizeriem cenas svārstās no Ls 80 līdz 160, tām ir vairākas bloķēšanas ķēdes, piemēram, tiek nobloķēta gan aizdedze, gan degvielas sūknis.
Signalizācijas cenā iekļauj arī uzstādīšanu. Ļoti svarīga ir meistara prasme, cik atjautīgi viņš izdomā autiņu nodrošināt. “Biežāk izmantojam lētāko “Selca”, dārgākos “Skybrake”, “Laserline”, “Meta sistem”. Izmaksas paaugstina papildu funkcijas. Piemēram, ja mašīnai palikuši vaļā logi vai lūka, ar pulti iespējams no ārpuses tos aizvērt. Ar pulti var atvērt un aizvērt tikai bagāžnieku. Kādam autiņam uzstādījām signalizāciju, ar kuras palīdzību var iedarbināt un uzsildīt mašīnu, atrodoties istabā. Strādājam pēc klientu vēlmēm. Lētākās signalizācijas der tikai mazu puišeļu pabaidīšanai,” stāsta N. Grunckis.
Kvalitāte garantē drošību
Deniss Jevsjukovs signalizācijas uzstāda servisā “Palīgs tavam auto” Bauskā. “Ļoti svarīgi, no kāda attāluma auto ar pulti var atslēgt un aizslēgt. Novērots, ka lētākās signalizācijas darbojas no liela attāluma, zagļiem ir vienkāršāk jūsu kodu noskenēt. Ieteicamākas būtu tādas, kuru darbības zona ir dažus metrus no auto,” uzskata Deniss. Viņš neiesaka pašiem pirkt signalizācijas. Pirmkārt, servisā netiek dota garantija, otrkārt, tās ir nekvalitatīvas, ražotas Taivānā vai Ķīnā. Tās nav ērti uzstādīt, bieži niķojas, nevar auto atslēgt.
Jāprot rīkoties
N. Grunckis uzsver, ka jāuzmanās tiem braucējiem, kuriem ir pults ar vienu pogu, bez dinamiskā koda. Piemēram, cilvēks vienreiz nospiež pogu. Netālu stāv zaglēns, kurš ar speciāla aparāta palīdzību par vienu zīmi izmaina padoto kodu, līdz ar to auto signālu neuztver. Steidzīgais braucējs spiež otrreiz pults pogu, tad mašīna arī aizslēdzas, bet to izdara potenciālais auto tīkotājs. Tādā veidā zaglis saglabā auto atslēgšanas kodu pie sevis un netraucēti var iekļūt mašīnā. Ja rodas problēmas ar aizslēgšanu, ieteicams spēkratu neaizslēgt un novietot citviet.
Parasti sarežģījumus rada dienvidu zemēs ražotu signalizāciju pultis. Aukstā laikā tās var sasalt un nedarboties.
Šoferim jābūt uzmanīgam. Mašīnas atslēgas nedrīkst nēsāt kopā ar signalizācijas pulti. Ja pults pazūd vai to nozog, jālūdz signalizācijas uzstādītājam, lai to izdzēš no signalizācijas atmiņas un piereģistrē jaunu.
***
Uzziņai
Statistika par nozagtajiem auto Latvijā 2003. gadā salīdzinājumā ar 2002. gadu
Nozagto auto skaits:
– izlaiduma gads: līdz 1987. g.
2002. g. – 925, 2003. g. – 1162, pieaugums – 25%;
– izlaiduma gads: 1988. – 1991. g.
2002. g. – 1271, 2003. g. – 1455, pieaugums – 14%;
– izlaiduma gads: 1992. – 1997. g.
2002. g. – 822, 2003. g. – 1146, pieaugums – 39%;
– izlaiduma gads: 1998. – 2003. g.
2002. g. – 404, 2003. g. – 330, samazinājums – 18%.
LR IeM Informācijas centrs, CSDD
